2020.gada Kalnu Karabaha kara ieguvēji un zaudētāji. 5. daļa

Armēnijas iekšpolitiskā situācija

Pēc 2020.gada 9.novembra panāktās vienošanās reģionā ir izveidojusies jauna situācija. Ja Azerbaidžāna atguva daļu savas teritorijas, tad Armēnijas tās pazaudēja. Armēnijas premjerministra pieļautās kļūdas satricināja iekšpolitisko situāciju valstī.
Uzreiz pēc pamiera paziņošanas Erevānā izcēlās masu protesti. Demonstranti ielauzās Armēnijas valdības ēkā – uzlauza durvis, sagrāba ēku un izdemolēja konferenču zāli. Tika piekauts Armēnijas parlamenta priekšsēdētājs Ararats Mirzojans. Cilvēki pauda sašutumu, ka nav ņemts vērā viņu viedoklis. Opozīcija aicināja N.Pašinjanu atkāpties.
Kalnu Karabahas Drošības padomes sekretārs Samvels Babajans pamiera nosacījumus nosauca par nacionālu katastrofu. Pēc viņa teiktā, viņš vairākkārt neatzītās republikas vadībai norādīja uz izeju no situācijas, “piedāvāja stratēģiskus lēmumus un priekšlikumus, taču tie vienmēr tika apieti”.

Foto: Sputnik
2020.gada 11.novembra opozīcijas protesta laikā Erevānā

2020.gada 16.novembrī Armēnijas prezidents Armens Sarkisjans nāca klajā ar paziņojumu, ka Armēnijas valdībai un parlamentam vajadzētu sākt gatavoties pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, bet vara valstī būtu jānodod “nacionālās vienotības” valdībai. Armēnijas prezidents A.Sarkisjans, uzrunājot tautu, paziņoja, ka “valdībai būtu objektīvi jāizvērtē savs potenciāls un īsā laikā jāpiedāvā ceļa karte vairāku konstitucionālu procesu īstenošanai, kā rezultātā būs iespēja rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Līdz tam varu valstij vajadzētu nodot augsti kvalificētai nacionālās vienotības valdībai”.
Pēc prezidenta teiktā, Armēnija ir zaudētāja tai uzspiestā karā gan kaujas laukā, gan diplomātiskajā arēnā, kā rezultātā ievainotā valsts ekonomika ir “pārslogota ar milzīgām sociālām problēmām”. “Rezultātā milzīga cilvēku plūsma no Arcahas saskaras ar humāna katastrofu (…) Mēs nevaram ignorēt realitāti un turpināt dzīvot ierasto dzīvi,” teica A.Sarkisjans. Viņā arī norādīja, ka pēc vairākām tikšanām ar parlamenta un ārpusparlamenta politiskajiem spēkiem, sabiedriskajām grupām un telefonsarunām ar diasporas pārstāvjiem viņš par vienīgo cienīgo izeju no situācijas uzskata pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Foto: kavkaz-uzel
Armens Sarkisjans

Savukārt Armēnijas premjerministrs N.Pašinjans paziņoja, ka viņš negrasās atkāpties no amata, jo valstij vairāk kā nekad iepriekš ir vajadzīga stabilitāte. Arī N.Pašinjana pārstāvētais politiskais bloks “Mans ceļš”, kuram parlamentā ir vairākums, atbalsta premjerministra viedokli un neatbalsta prezidenta un opozīcijas prasības.
Armēnijas premjerministrs N.Pašinjans 2020.gada 25.novembra intervijā ziņu aģentūrai “TASS” norādīja, ka Armēnijā valda iekšēja politiskā spriedze, bet patiesība ir tāda, ka opozīcijas aicinājumi nav guvuši plašu atbalstu Armēnijas sabiedrībā.
Atbildot uz jautājumu par to, kā viņš vērtē pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu iespējamību, N.Pašinjans norādīja, ka šobrīd valdības un visu Armēnijas politisko spēku galvenajam uzdevumam jābūt pilnīgas valsts stabilitātes un drošības atjaunošana, paskaidrojot, ka viņš ar to domā ne tikai iekšējo, bet arī ārējo drošību. “Esmu publicējis ceļa karti sešiem mēnešiem, un nākamo sešu mēnešu laikā mums jāstrādā, lai stabilizētu situāciju. Es domāju politisko situāciju, drošības situāciju, ekonomisko stabilitāti. Pēc tam mēs konsultēsimies ar sabiedrību, cilvēkiem, politiskajiem spēkiem un pieņemsim lēmumu par turpmākajiem notikumiem un turpmākajiem soļiem, ko mums vajadzētu darīt tālāk,” teica N.Pašinjans, vienlaikus norādot, ka tas nenozīmē, ka visi ir apmierināti ar situāciju, kas izveidojusies Kalnu Karabahas konflikta kontekstā. “Godīgi sakot, es arī esmu ļoti neapmierināts, mēs visi esam neapmierināti ar situāciju, kāda mums ir. Bet mums ir jāsaprot, kādas alternatīvas mums ir. Mums jāstrādā nevis lai pasliktinātu situāciju, bet gan lai to stabilizētu, uzlabotu. Un, kā jau teicu, es domāju ne tikai par iekšējo, bet arī par ārējo stabilitāti un drošību, kā arī ekonomisko drošību un stabilitāti, un mums ir jākoncentrējas uz šiem jautājumiem. Tas nenozīmē, ka valdība uzskata, ka viss ir lieliski un viss ir kārtībā. Tieši pretēji, mēs uzskatām, ka vispirms mums nevajadzētu pasliktināt situāciju,” skaidroja N.Pašinjans. Viņš arī akcentēja, ka šobrīd ir daudz risināmu jautājumu par Kalnu Karabahas iedzīvotāju atgriešanos savās mājās. „Ir jānodrošina atsevišķas sociālās garantijas Kalnu Karabahas pilsoņiem un tiem cilvēkiem, kuri ir zaudējuši savas mājas. Mums ir jāstabilizē sociālekonomiskā situācija Armēnijā,” teica N.Pašinjans.
Premjerministrs arī atbildēja uz jautājumu, vai protesta noskaņojums dēļ nevar tikt apdraudēta noslēgtā vienošanās Klanu Karabahas jautājumā. “Es nedomāju, jo armēņu sabiedrība ir vienisprātis, ka situācijā, kad šis dokuments tika parakstīts, nebija citas reālas alternatīvas, kas mums būtu bijusi labāka. Manuprāt, tieši šāda izpratne par parakstīto dokumentu arī valda Armēnijas sabiedrībā. Cits jautājums, kas mums vēl ir jāanalizē, jāsaprot, un uz ko mums vēl ir jāatbild, kāpēc tas viss notika un kāpēc mēs nonācām pie šādas situācijas,” teica N.Pašinjans.

Foto: tass.ru
Nikols Pašinjans

 Viens no redzamākajiem opozīcijas līderiem ir bijušais Armēnijas Nacionālās drošības dienesta vadītājs, partijas “Dzimtene” līderis Artūrs Vanecjans, kurš uzskata, ka N.Pašinjana atstādināšana no amata ir tikai laika jautājums.
2020.gada 2.decembrī Armēnijas opozīcija paziņoja, ka turpinās cīņu, lai panāktu premjerministra N.Pašinjana atkāpšanos. Opozīcija arī nosauca savu izvirzīto premjerministra amata kandidātu – 1946.gadā dzimušo bijušo Armēnijas premjerministru un aizsardzības ministru Vazgenu Manukjanu (amatus ieņēma pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā).

***

Baku un Erevāna Kalnu Karabahas piederību ir apstrīdējusi jau kopš 1988.gada februāra, kad reģions paziņoja par atdalīšanos no Azerbaidžānas PSR. Bruņotā konflikta laikā 1992.–1994.gadā Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem blakus esošajiem rajoniem. Ar jaunu spēku situācija reģionā saasinājās 2020.gada 27.septembrī, kad Kalnu Karabahas strīdu teritorijā sākās aktīva kara darbība, Azerbaidžānā un Armēnijā tika ieviests karastāvoklis un izsludināta mobilizācija.

2020.gada 9.novembra vēlā vakarā Armēnijas premjerministrs N.Pašinjans parakstīja kopīgu paziņojumu ar Azerbaidžānas un Krievijas prezidentiem I.Alijevu un V.Putinu par karadarbības pārtraukšanu Kalnu Karabahā, kā rezultātā Kalnu Karabaha zudēja kontroli pār septiņiem rajoniem, stratēģiski svarīgo pilsētu Šušu, kā arī Lačinas rajonu.

Kalnu Karabahas 44 dienu ilgajā karā lielākā zaudētāja ir Armēnija un tās kontrolētā Kalnu Karabaha, kas zaudēja ne tikai cilvēkus, militāro tehniku un teritorijas, bet arī nacionālo pašapziņu un lepnumu, kuru tai ļāva atgūt panākumi pirmajā Kalnu Karabahas karā pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā.

Azerbaidžānai karš ir milzīga uzvara pār lielāko ienaidnieku Armēniju. Azerbaidžānas spēki kara laikā atguva plašas armēņu 90.gados okupētās Azerbaidžānas teritorijas. Liela ieguvēja ir Azerbaidžānas politiskā elite, kuras pozīcijas „sašūpojās” pēc 2020.gada jūlijā notikušajām Armēnijas un Azerbaidžānas apšaudēm, kurās gāja bojā vairākas augsta ranga azerbaidžāņu militārpersonas, kā rezultātā Baku ielās izgāja protestētāji, pieprasot karu ar Armēniju. Tāpat Azerbaidžānas sabiedrības neapmierinātību veicināja pandēmijas un naftas cenu samazināšanās dēļ lejupslīdošā valsts ekonomika. Uzvara Kalnu Karabahas pastāvošās problēmas noņēma no politiskās dienaskārtības. Vienlaikus Azerbaidžāna nespēja atgūt kontroli pār visu Kalnu Karabahu.

2020.gada 9.novembrī panāktā vienošanās pārtrauca kara darbību konflikta reģionā, taču neregulē konflikta būtību, neļaujot pielikt punktu samilzušajai problēmai. Kalnu Karabahas jautājums pēc būtības joprojām paliek neatrisināts.

Ar Krievijas starpniecību panāktais pamiers Kalnu Karabahā viennozīmīgi ir vērtējams kā Krievijas panākums Dienvidkaukāzā. Krievijas miera uzturēšanas kontingenta ievešanai Kalnu Karabahā ir būtiska nozīme Krievijas ģeopolitiskās pozīcijas stiprināšanā postpadomju telpā un signāls tiem spēlētājiem, kuri cenšas paplašināt savu ietekmi bijušās PSRS reģionos, kaitējot Krievijas interesēm.

Pēc Turcijas sniegtā atbalsta Azerbaidžānai Kalnu Karabahas karā Ankara ne tikai nostiprināja savas pozīcijas Dienvidkaukāza reģionā, vienojoties ar Krieviju par kopīga Kalnu Karabahas monitoringa centra izveidi, bet arī demonstrēja pasaulei sava ražotā apbruņojuma, īpaši bezpilota lidaparātu “Bayraktar”, priekšrocības, panākot savam apbruņojumam plašāku noieta tirgu. Pēc 2020.gada 9.novembra viena no pirmajām valstīm, kas paziņoja par Turcijas ražojuma bezpilota lidaparātu “Bayraktar” iegādi saviem Bruņotajiem spēkiem, bija Ukraina.

Irānas vēlme iesaistīties Kalnu Karabahas konfliktā ir skaidrojama ar Teherānas vēlmi palielināt savu autoritāti reģionā un pasaulē. Teherāna vēlas uzņemties tādas valsts lomu, kas aktīvi piedalās reģionālo problēmu risināšanā, Teherāna ir gatava iniciēt valstu grupas (“3+3” – Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna + Turcija, Irāna, Krievija) izveidi, lai sasniegtu šo mērķi.

2020.gada 9.novembrī noslēgtais pamiers Kalnu Karabahas karā notika bez ES un NATO, pat bez EDSO, kas bija risinājusi sarunas par konfliktu kopš 1992.gada, iesaistes un viennozīmīgi vērtējams kā izgāšanās. 2020.gada 9.novembra vienošanās pielika punktu konfliktam, kuru ASV, kas bija aizņemta ar savām vēlēšanām, noignorēja. Savukārt Eiropa, neraugoties uz Francijas iniciatīvu, nemācēja piedāvāt noregulēšanas veidu, tādējādi Rietumu interesēm Dienvidkaukāzā ir radīts būtisks kaitējums.

Armēnijas opozīcija turpina cīņu, lai panāktu Armēnijas premjerministra N.Pašinjana atkāpšanos. Opozīcija par savu premjerministra amata kandidātu ir izvirzījusi 1946.gadā dzimušo bijušo Armēnijas premjerministru un aizsardzības ministru Vazgenu Manukjanu (amatus ieņēma pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā). Visticamāk, Armēnijas premjerministra N.Pašinjana atstādināšana no amata ir tikai laika jautājums.

Ieteicamā literatūra:

"Дипломатический успех России". Мировые СМИ о соглашении по Нагорному Карабаху; https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/9973949

«Где Никол? Где этот предатель?»: Ереван подписал мировое соглашение с Баку — но армянам оно не понравилось; https://realnoevremya.ru/articles/193445-chto-znachit-novyy-dogovor-po-nagornomu-karabahu-i-k-chemu-on-privedet
https://www.leta.lv/rus/interfax/news/MIL/item/956be6ed-bb80-4b9d-88aa-d60e1f5512a9/

Армения заключила мир с Азербайджаном и потеряла территории в Нагорном Карабахе; https://lenta.ru/brief/2020/11/10/mirumir/

Владимир Путин развеял туман карабахской войны; https://www.kommersant.ru/doc/4575576#id1976790

Война не уходит одна. Пока Азербайджан готовится занять новые территории, в Армении разгорается политический кризис; https://www.kommersant.ru/doc/4574041?from=main_2
Ключ к Карабаху; https://lenta.ru/articles/2020/11/11/shoushie/

Конфликт в Нагорном Карабахе: при чем здесь Иран?;  https://www.dw.com/ru/konflikt-v-nagornom-karabahe-pri-chem-zdes-iran/a-55286566

Масштабный оппозиционный митинг в Ереване; https://newsarmenia.am/news/armenia/masshtabnyy-oppozitsionnyy-miting-v-erevane-fotoreportazh/

Минобороны РФ показало карты размещения российских миротворцев в Нагорном Карабахе;  https://tass.ru/armiya-i-opk/9975905

Нагорный Карабах и новые реалии на Южном Кавказе: взгляд из Грузии; https://sputnik-georgia.ru/conflicts/20201110/249994389/Nagornyy-Karabakh-i-novye-realii-na-Yuzhnom-Kavkaze-vzglyad-iz-Gruzii.html

Особенности национальной трагедии; https://lenta.ru/articles/2020/11/13/tragedie_nationale/
Пашинян назвал катастрофой договоренность о Нагорном Карабахе; https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/356328/

Пашинян: решен только вопрос прекращения военных действий, но не вопрос Карабаха; https://ru.armeniasputnik.am/karabah/20201112/25298234/Pashinyan-reshen-tolko-vopros-prekrascheniya-voennykh-deystviy-no-ne-vopros-Karabakha.html

Перемирие помешало Азербайджану развить военный успех; https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/356326/

Президент Карабаха объяснил прекращение войны угрозой потерять всюреспублику; https://lenta.ru/news/2020/11/10/nkr/

Россия и Турция согласовали создание центра по контролю за прекращением огня в Карабахе; https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/9979721

Россия не позволит Турции патрулировать зону бывшего конфликта;

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem: