Izvērstā meklēšana

Abhāzijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: presidentofabkhazia.org
Abhāzijas Republika kartē

Abhāzija ir starptautiski neatzīta valsts – de facto Abhāzijas Republika, kas ir Gruzijas sastāvdaļa. Abhāzijas neatkarību de iure ir atzinusi tikai Krievija (atzina 2008.gada 26.augustā), Nikaragva (2008.gada 5.septembrī), Venecuēla (2009.gada 10.septembrī), Nauru (2009.gada 15.decembrī) un Vanuatu (2011.gada 31.maijā).
Konflikts starp Gruziju un Abhāziju joprojām ir neatrisināts. No 1992.gada augusta līdz 1993.gada septembrim notika Gruzijas un Abhāzijas karš, kas noslēdzās ar Gruzijas karaspēka sakāvi. Kara gados separātiskā teritorija spēja aizstāvēt sevi militāri, bet nav spējusi iegūt starptautisku atzīšanu
Abhāzija atrodas Kaukāza ziemeļrietumu daļā starp Psou upi un Inguri upi. Abhāzijas dienvidrietumus apskalo Melnā jūra. Ziemeļos Abhāzija robežojas ar Krievijas Federāciju, bet Gruzijas iekšienē – ar Samegrelo-Zemo Svaneti rajonu.
Jūras piekrastē Abhāzijā ir mitrs subtropu klimats. Vidējā gaisa temperatūra augustā ir no +22 līdz +24°C. Jūras ūdens vasarā sasilst līdz + 27°C.

Iedzīvotāji

Pēc Abhāzijas Republikas Valsts statistikas pārvaldes datiem, 2014.gada 1.janvārī Abhāzijā dzīvoja 242 756 cilvēki, no kuriem 50,4% bija pilsētu iedzīvotāji, bet 49,6% – lauku iedzīvotāji. Pēc etniskā sastāva apmēram 43% Abhāzijas iedzīvotāju ir abhāzi, 21% – armēņu, 21% – gruzīnu, 10% – krievu u.c.
Abhāzijas Republikā valsts valoda ir abhāzu valoda, vienlaikus plaši izplatīta ir krievu valoda.
Abhāzijas iedzīvotāji pamatā ir pareizticīgie, taču ir sastopamas arī tādas reliģijas kā islams (sunnīti), pagānisms un jūdaisms.
Abhāzijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir 73 gadi.

Administratīvais iedalījums
   Foto: top-abkhazia.ru 
Abhāzijas Republikas administratīvais iedalījums

Padomju gados Gruzijas sastāvā esošā Abhāzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika dalījās sešos rajonos, kas tika nosaukti pēc to administratīvā centra: Gagra, Gudauta, Suhumi, Očamčira, Gulripši un Gali. Šāds dalījums saglabājies arī šobrīd Gruzijas dokumentos.
Savukārt pašā Abhāzijas Republikā šobrīd pastāv septiņi rajoni. Seši iepriekš minētie plus Tkuarčalas rajons, kurš tika izveidots 1995.gadā uz daļas Očamčiri un Gali rajonu teritorijas.
Abhāzijas lielākās pilsētas ir Suhumi, Gagra, Gali, Gudauta, Očamčira, Gulripši, Tkvarčeli, Picunda un Tkuarčala.

Ekonomika

Abhāzijas Republikas oficiālā valūta ir Krievijas Federācijas rublis (RUB).
Kaut arī Abhāzija atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā vietā un tai ir iespējas attīstīt lauksaimniecību, tūrismu un tirdzniecību, Kaukāzā gadsimtiem ilgušie konflikti un Abhāzijas Republikas nenoteiktais statuss tai nav ļāvis pilnībā izmantot savas iespējas un nodrošināt reģiona iedzīvotājiem labklājību.
Abhāzijas prezidenta pakļautībā esošais Stratēģisko pētījumu centrs, veicot republikas ekonomisko rādītāju analīzi no 2009. līdz 2018.gadam, secināja, ka Abhāzijas ekonomikas rādītāji ir bēdīgi – Abhāzijā praktiski nekas netiek ražots, ražošanas apjoma tempi samazinās, dominē imports. Pēdējo desmit gadu laikā imports Abhāzijā palielinājās par 12,5 miljardiem RUB, bet eksports – tikai par 4 miljardiem RUB. Imports trīs reizes apsteidz eksporta pieauguma rādītājus. Abhāzijā esošās problēmas ir novedušas republikas ekonomiku zonā, kur tās rādītāji pārsniedz pieļaujamos sliekšņus, kas rada draudus ekonomiskajai un nacionālajai drošībai.
Piemēram, laika periodā no 2009. līdz 2018.gadam zāģmateriālu ražošana ir samazinājusies no 9000 līdz 7000 kubikmetru, maizes izstrādājumu – no 6000 līdz 3700 tonnām. 
Tāpat attiecīgajā laika periodā ir ievērojami samazinājies nodarbinātības pieaugums. No 140 000 darbspējīgo cilvēku oficiāli nodarbināti ir tikai 42 000 cilvēku. Pēdējo piecu gadu laikā Abhāzijas darba tirgū vidēji gadā ienāca 454 cilvēki. Īpaši liels kritums bija vērojams būvniecības un tirdzniecības nozarēs. Jaunu darbavietu neesamību nosaka tas, ka Abhāzijas ekonomikā nav savas ražošanas, pieaug ēnu segments un nav efektīvas pārvaldības.
Saskaņā ar Abhāzijas Stratēģisko pētījumu centra datiem, ēnu ekonomika veido vairāk nekā 53% no republikas iekšzemes kopprodukta, kas ir no 15 līdz 18 miljardiem RUB. 2016.gadā Abhāzijā fiksēta tendence, ka iedzīvotāju skaidrās naudas izdevumi pārsniedz ienākumus. No 2016.gada līdz 2018.gadam mājsaimniecību izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 30 miljardiem RUB.
Laika posmā no 2014. līdz 2018.gadam IKP nominālajā izteiksmē palielinājās par 4,300 miljardiem RUB jeb 15%, tas ir, vidēji par 3% gadā. Kamēr vidējā gada inflācija bija 8-9%. 
Abhāzijas pašas ienākumi 2018.gadā veidoja vairāk nekā četrus miljardus RUB. Pašu ienākumu pamatā ir ienākuma un pievienotās vērtības nodoklis, kas veidoja trīs miljardus RUB. Tādu pašu summa Abhāzija tērē dažādu vispārēju nacionālo jautājumu, nacionālās drošības un tiesībaizsardzības vajadzībām, bet sociālās politikas izmaksas 2018.gadā veidoja tikai 230 miljonus RUB – tās ir pensijas, sociāliem pakalpojumi iedzīvotājiem, ģimenes aizsardzība, kas procentuālā izteiksmē bija tikai 2,7% no budžeta. Piemēram, Krievijā šis rādītājs pārsniedz 28%.
Laika posmā no 2014. līdz 2018.gadam investīciju apjoms Abhāzijā veidoja 22 miljardus RUB (pamatā tā ir Krievijas nauda), taču tas nav veicinājis Abhāzijas ekonomikas attīstību.
Abhāzijas prezidenta pakļautībā esošais Stratēģisko pētījumu centrs esošo situāciju skaidro ar to, ka ieguldījumu politika ir nodalīta no strukturālās. Tāpat valstī nav uz programmu orientētas metodes ekonomisko procesu vadīšanai.
 

Personas

Abhāzija ir prezidentāla republika. Prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, un viņš ir republikas vadītājs.

Foto: eadaily.com/ru
Aslans Bžanija

2020.gada 22.martā Abhāzijā notikušajās prezidenta vēlēšanās ar 56,5% vēlētāju atbalstu par prezidentu tika ievēlēts 57 gadus vecais Abhāzijas opozīcijas līderis, parlament deputāts Aslans Bžanija, otrajā vietā ar 35,42% balsu atstājot vicepremjerministru un bijušo ekonomikas ministru Adguru Ardzinbu, bet trešajā vietā – ar 2,22% balsu Abhāzijas bijušo iekšlietu ministru Leonīdu Dzapšvu.
Pēc uzvaras A.Bžanija saviem vēlētājiem solīja varu Abhāzijā padarīt "kompaktu un efektīvu". "Mums konstitūcijā ir jāparedz prezidenta pilnīga atbildība par visiem procesiem, kas notiek mūsu valstī. Ir jāmaina parlamenta funkcijas, jāpārdala funkcijas starp izpildvaru un likumdošanas struktūrām. Jāreformē ministrijas tā, lai tās nedublējas," teica A.Bžanija. Viņš arī solīja atjaunot vieglo rūpniecību Abhāzijā un sniegt valsts atbalstu lauksaimniekiem un individuālajiem uzņēmējiem. A.Bžanija iebilst pret Abhāzijas īpašuma pārdošanu ārzemniekiem, vienlaikus norādot, ka šis jautājums nav pats aktuālākais, jo šobrīd daudz svarīgāka ir valsts aparāta un tiesu sistēmas reforma. "Visas valsts institūcijas valstī darbojas neefektīvi. Mēs paļaujamies uz Krievijas atbalstu, lai mums palīdz reformēt valsts aparātu un tiesu sistēmu," teica A.Bžanija. Viņš arī uzskata par nepieciešamu sākt dialogu ar Gruziju, tostarp, parakstīt vienošanos par karadarbības neatsākšanu. A.Bžanija uzskata, ka šāda līguma parakstīšana nākotnē palīdzēs atjaunot dzelzceļa satiksmi starp Abhāziju un Gruziju.

Iekšpolitika

Abhāzijas prezidenta A.Bžanija atrodas savstarpēji konkurējošu politiķu ielenkumā, kuru savstarpējā cīņa par varu republikā draud ar jaunu iekšpolitisko krīzi. Aiz A.Bžanijas stāv Abhāzijā spēcīgas figūras –Aleksandrs Ankvabs (no 2011. līdz 2014.gadam bija Abhāzijas prezidents) un Sergejs Šamba (no 2010. līdz 2011.gadam bija Abhāzijas premjerministrs), kuri ir saistīti ar naftas un nekustamā īpašuma biznesiem.
Abhāzijas iekšpolitiku lielā mērā nosaka savstarpējas klanu spēku grupu cīņas. Šajā cīņā liela nozīme ir Maskavai.

Ārpolitika

Abhāzijas Republikas īstenotā ārpolitika ir vērsta uz Abhāzijas Republikas neatkarības atzīšanas procesu; sadarbību ar Krieviju, ar kuru ir izveidota stratēģiskā partnerība. 
Abhāzijas Ārlietu ministrija ārpolitikas veidošanā pieturas pie „atgādināšanas par sevi” stratēģijas, cenšoties veidot kontaktus ar pēc iespējas lielāku starptautisko attiecību dalībnieku skaitu.
Abhāzijas Ārlietu ministrijā ir izveidotas četras teritoriālās nodaļas, kas kūrē attiecīgus pasaules reģionus – Eiropas, ASV un Kanādas nodaļa, Turcijas un Tuvo Austrumu nodaļa, Krievijas, NVS un Gruzijas nodaļa, Latīņamerikas un Āzijas–Klusā okeāna valstu nodaļa. Šīs struktūrvienības veic attiecīgo reģionu sabiedriski politiskās situācijas monitoringu, gatavo analītiskos materiālus un nāk klajā ar priekšlikumiem Abhāzijas Ārlietu ministrijas darba pilnveidošanā.
Abhāzijas Ārlietu ministrija strādā pie savu pārstāvniecību institūtu izveides pasaules valstīs. Nodarbojas ar cilvēku meklējumiem citās valstīs, kas varētu sadarboties Abhāzijas interešu veicināšanā.
Abhāzijas ārpolitikā uzmanība tiek veltīta tām Latīņamerikas un Āzijas–Klusā okeāna valstīm, kas atzinušas Abhāzijas neatkarību (Venecuēla, Nikaragva, Nauru un Vanuatu).
Abhāzijas ārpolitika visciešāk ir saistīta ar Krieviju. 2008.gada 26.augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu par Krievijas okupēto Gruzijas separātisko provinču – Dienvidosetijas un Abhāzijas – neatkarības atzīšanu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram.
2008.gada 17.septembrī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumus ar Abhāzijas un Dienvidosetijas prezidentiem. Līgumi paredz militāro, diplomātisko un ekonomisko sadarbību starp Maskavu un Suhumi, Maskavu un Chinvali. Līgumi paredz arī tiesības līgumu slēdzēju pusēm izmantot un pilnveidot otras valsts Bruņoto spēku infrastruktūru un militāros objektus.
2014.gada 24.novembrī (uz 2008.gadā parakstītā līguma bāzes) Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Abhāzijas prezidents Rauls Hadžimba parakstīja jaunu Savienības un stratēģiskās partnerības līgumu starp Krieviju un Abhāziju, kas paredz savstarpēju robežas atvēršanu, apvienotā spēku grupējuma izveidi, agresijas gadījumā tiesības aizsargāt kopējo robežu, kā arī atbalstu Abhāzijas armijas modernizēšanā, Abhāzijas Bruņoto spēku sagatavošanā un aprīkošanā ar mūsdienīgu apbruņojumu. Tāpat paredzēts, ka Krievija sniegs atbalstu Abhāzijas budžeta iestādēs strādājošo algu palielināšanai, pielīdzinot tās Krievijas Federācijas Dienvidu Federālā apgabalā budžeta iestādēs strādājošo vidējam atalgojuma līmenim. 
Krievijas īstenotā politika, kas vērsta uz Abhāzijas reģiona integrēšanu Krievijas militārajā, ekonomiskajā un sociālajā sistēmā, faktiski liecina par Maskavas centieniem īstenot Abhāzijas atkarības palielināšanu, saglabāšanu Kremļa ietekmes orbītā.
 

04. februāris

Pašreizējā situācija
04.02.2021
Abhāzijas Veselības ministrija vērsusies pie Krievijas pēc palīdzības saistībā ar personāla krīzi Gudautas slimnīcā, kur tiek hospitalizēti ar Covid-19 sasirgušie Abhāzijas iedzīvotāji. Abhāzijas varasiestādes arī plāno lūgt pagarināt Krievijas mobilās militārās slimnīcas darbību Abhāzijā, kurai, sa...

15. oktobris

Drošība
15.10.2020
Saskaņā ar Gruzijas samierināšanas un pilsoniskās līdztiesības valsts ministres Tejas Ahvlediani teikto, Krievijas atbalstītie separātisti turpina tā saukto „borderizācijas” (pretlikumīgu robežas pārbīdes) procesu, kas tiek īstenots arī pandēmijas laikā un skāris apmēram 14 ciematus, š.g. 14.oktobrī...

22. septembris

Drošība
22.09.2020
Apmēram 80 000 cilvēku piedalās Krievijas stratēģiskajās militārajās mācībās „Kavkaz-20”, kas sākās š.g. 21.septembrī Krievijas dienvidu reģionos, kā arī Armēnijā, Abhāzijā un Dienvidosetijā, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, raksta ziņu izdevums „Kavkazskij Uzel”. ...

23. marts

23.03.2020
Saskaņā ar Abhāzijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskajiem rezultātiem, š.g. 22.martā Abhāzijā notikušajās prezidenta vēlēšanās ar 56,5% vēlētāju balsu uzvarēja 57 gadus vecais Abhāzijas opozīcijas līderis, parlament deputāts Aslans Bžanija, otrajā vietā ar 35,42% balsu atstājot vicepr...

16. marts

16.03.2020
Abhāzijas prezidenta amata kandidāts Aslans Bžanija š.g. 14.marta vakarā atgriezās republikā un atsāka savu vēlēšanu kampaņu, plānojot tikšanās ar vēlētājiem, š.g. 15.martā raksta ziņu izdevums “Kavkazskij Uzel”.

04. marts

04.03.2020
Ja Abhāzijas opozīcijas prezidenta amata kandidāta Aslana Bžanijas hospitalizēšana viņam liegs dalību vēlēšanās, tas var novest pie plaša mēroga politiskās krīzes Abhāzijā ar neparedzamām sekām, uzskata ziņu izdevuma „Kavkazskij Uzel” aptaujātie Abhāzijas žurnālisti.

13. janvāris

13.01.2020
Š.g. 12.janvārī Abhāzijas prezidents Rauls Hadžimba piekrita protestētāju prasībām un paziņoja par savu atkāpšanos no prezidenta amata, lai republikā saglabātu mieru un stabilitāti, informē ziņu izdevums „Kavkazskij Uzel”.

10. janvāris

10.01.2020
Š.g. 9.janvārī Abhāzijas galvaspilsētā Suhumi notika pret valdību vērsti protesti, kurus Abhāzijas prezidenta Raula Hadžimbas administrācija nosauca par valsts apvērsuma mēģinājumu. Vairāki simti opozīcijas atbalstītāju ielauzās prezidenta administrācijas ēkā, piespiežot apsargus izmantot spēku. ...

10. oktobris

10.10.2019
Šī gada 9.oktobrī notika Abhāzijas prezidenta Raula Hadžimbas inaugurācijas ceremonija, informē Krievijas ziņu aģentūra „TASS”.

09. septembris

Vēlēšanas
09.09.2019
Šī gada 8.septembrī notikušajā Abhāzijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis līdzšinējais pašpasludinātās republikas līderis Rauls Hadžimaba, atsaucoties uz Abhāzijas centrālās vēlēšanu komisijas izplatīto informāciju, raksta izdevums „Kavkazskij Uzel”.

27. augusts

Vēlēšanas
27.08.2019
Pirmo reizi Abhāzijas vēsturē notiks pašpasludinātās republikas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, informē izdevums „Kommersant”.

22. maijs

22.05.2019
Abhāzijas prezidents Rauls Hadžimba naktī uz š.g. 22.maiju notikušajās sarunās ar opozīcijas pārstāvjiem piekrita opozicionāru prasībai pārcelt š.g. 21.jūlijā plānotās prezidenta vēlēšanas uz š.g. 25.augustu, informē ziņu izdevums „Kavkazskij Uzel”.

21. maijs

21.05.2019
Abhāzijas prezidenta amata kandidāta deputāta Aslana Bžanijas atbalstītāji pēc parlamenta atteikuma pārcelt š.g. 21.jūlijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas uz rudeni opozīcijas līdera slimības dēļ paziņoja par beztermiņa protesta akcijas uzsākšanu pie Abhāzijas parlamenta ēkas. Opozicionāri arī piepras...

31. janvāris

31.01.2019
Venecuēlas pagaidu valdība ir gatava atsaukt divu Krievijas okupēto Gruzijas reģionu – Abhāzijas un Dienvidosetijas – neatkarības atzīšanu, š.g. 30.janvārī raksta ziņu izdevums „Gruzija Online”.

13. decembris

13.12.2018
Š.g. 11. un 12.devembrī kārtējais 46.Ženēvas sarunu posms noslēdzās bez rezultāta, jo Gruzijas, Krievijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas delegāciju pārstāvji nespēja vienoties par nostāju attiecībā uz spēka neizmantošanu un starptautisko drošības mehānismu izveidi Gruzijas okupētajās teritorijās, š.g...

1 - 15 no 32 rakstiem

1 2 3