Izvērstā meklēšana

Armēnijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: geographyofrussia.com
Armēnijas Republika kartē

Armēnijas Republika (Armēnija) ir valsts Kaukāza dienvidos, teritorijā starp Kaspijas un Melno jūru. Ziemeļos tā robežojas ar Gruziju, dienvidos ar Irānu, austrumos ar Azerbaidžānu un rietumos ar Turciju. Mūsdienu Armēnijas teritorija ir tikai neliela daļa no senatnē varenās Armēnijas impērijas, kas sniedzās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai.
Armēnijas teritorijas platība ir 29 800 km², un tā ir vienīgā Kaukāza valsts, kurai nav piekļuves jūrai. Tā atrodas Armēņu kalnienes ziemeļaustrumos. Mazā Kaukāza kalnu grēda, kas ieskauj Armēniju, plešas no ziemeļiem uz dienvidaustrumiem, starp Sevana ezeru un robežu ar Azerbaidžānu, tālāk uz dienvidiem – līdz pat Irānai.
Armēnija ir Kaukāza kalnainākā valsts. Vairāk nekā 90% tās teritorijas atrodas 1000 metrus virs jūras līmeņa. Valsts augstākais punkts ir Aragaca kalns (4095 m), valsts zemākie punkti ir Araksas un Debedas upju ielejās (380 m un 430 m).
Armēnijas gaisa temperatūra ir atkarīga no tā, cik augstu virs jūras līmeņa atrodas noteiktā teritorija. Armēnijā valdošais ir augstkalnu kontinentālais klimats ar karstām vasarām un aukstām ziemām. Armēņu kalnienē ziemas vidējā temperatūra ir aptuveni 0°C, vasaras temperatūra pārsniedz +25°C. Klimatiskie apstākļi dažādos Armēnijas reģionos ir atšķirīgi – no skarbajiem augstkalnu līdz vienmēr siltajiem subtropiskajiem klimatiskajiem apstākļiem valsts dienvidos, kur Araksas upes ielejā tiek audzēta tabaka, vīnogas, augļi un dārzeņi.
Armēnijā ir aptuveni 9480 lielas un mazas upes, no kurām 379 upju garums ir 10 un vairāk kilometru. Armēnijā ir vairāk nekā 100 ezeru, lielākais no tiem ir Sevana ezers (garums 376 km, platums 72,5 km).
15% Armēnijas teritorijas klāj meži.
Armēnija atrodas seismiski aktīvā zonā – 1988.gada 7.decembrī zemestrīce pilnībā sagrāva Spitakas pilsētu. Ievērojami postījumi tika nodarīti arī citām apdzīvotajām vietām.

Iedzīvotāji

Saskaņā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta datiem, Armēnijas iedzīvotāju skaits uz 2020.gadu veidoja 3,068 miljonus, no kuriem 46,5% bija vīriešu un 53,5% – sieviešu.
Armēnijas valdības uzmanības centrā ir demogrāfiskā situācija. Valstī tiek īstenotas programmas, kuru mērķis ir panākt iedzīvotāju skaita pieaugums Armēnijā. Viens no būtiskiem faktors, kas ietekmē valsts iedzīvotāju skaita izmaiņas, ir emigrācija, kas galvenokārt ir uz Krieviju.
Armēnija ir vienīgā bijusī PSRS valsts ar gandrīz monoetnisku iedzīvotāju skaitu – 98% valsts iedzīvotāju ir armēņi. Armēnijas lielākās etniskās minoritātes kopā veido apmēram 2% no visiem iedzīvotājiem, un tās ir jezīdi, krievi, asīrieši, kurdi, ukraiņi, grieķi un citas.
Pēc reliģiskās piederības (saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas datiem) absolūtā pārsvarā ir Armēnijas Apustuliskās baznīcas piekritēji (92,63% no visiem iedzīvotājiem), otri lielākie ir evaņģēliskie kristieši (galvenokārt baptisti un vasarsvētku draudzes; 0,97% iedzīvotāju), bet trešie – jezīdisma piekritēji (0,83% no visiem iedzīvotājiem), kam seko katoļi (0,46%), Jehovas liecinieku (0,29%), pareizticīgo (0,25%) un citas konfesijas.
No 2020.gada 18.oktobra līdz 27.oktobrim Armēnijā paredzēta nākamā tautas skaitīšana.
 

Administratīvais iedalījums
Avots: depositphotos.com
Armēnijas administratīvi teritoriālais iedalījums

2016.gada 2.jūnijā Armēnijas valdība apstiprināja izmaiņas likumā „Par Armēnijas administratīvi teritoriālo iedalījumu”.
Armēnija dalās 10 apgabalos (Aragacotna, Ararata, Armavira, Geharkunika, Kotajka, Lori, Širaka, Sjunika, Tavuša, Vajocdzora) un Armēnijas galvaspilsētā – Erevāna.
Lielākās Armēnijas pilsētas ir Erevāna, kur pēc 2015.gada datiem dzīvoja 1,071 miljons cilvēku, Gjumri (119 000), Vanadzora (83 400), Vagaršapata (46 800) un Kapana (42 800).

Ekonomika

Pieejamā iformācija par Armēnijas ekonomiku ir visai pretrunīga, atkarībā no tā, kas un kādā griezumā tā tiek dota.
2020.gada 6.janvārī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka 2019.gadā Armēnija attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju (4760 USD) ir apsteigusi gan Gruziju (4630 USD), gan Azerbaidžānu (4720 USD), kļūsot par Dienvidkakāza vadošo valsti. Taču pašā Armēnijā šis paziņojums raisīja daudz jautājumu un diskusiju par to, cik adekvāts ir šis paziņojums.
Pēc Starptautiskā valūtas fonda datiem, 2019.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Armēnijā bija 4530 USD, Gruzijā – 4 290 USD un Azerbaidžānā – 4 690 USD.
Saskaņā ar Armēnijas Ekonomikas ministrijas datiem, Armēnijas ekonomiskā izaugsme 2019.gadā bija 7,5%. Rūpniecības pieuaguma temps 2019.gadā bija 9,3%, pakalpojumu temps – 15%, vietējās tirdzniecības apgrozījums palielinājās par 9,2%, būvniecība – par 4,5% un eksports – par 9%. 
Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu par globālajām ekonomikas perspektīvām (Global Economic Prospects) Armēnijai nākamo trīs gadu laikā būs vislielākā ekonomiskā izaugsme Dienvidkaukāzā. Pēc bankas datiem, Armēnija 2019.gadu noslēdza ar ekonomisko izaugsmi 6,9%, 2020.gadā tā būs 5,1%, bet 2021. un 2022.gadā – 5,2%.
Saskaņā ar Armēnijas Ekonomikas ministrijas datiem, 2019.gada pirmajos 9 mēnešos privātajā sektorā nodarbināto cilvēku skaits pieauga par aptuveni 40 000.
Vienlaikus pievēršot uzmanību galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, tad, salīdzinājumam, 2019.gadā Armēnijas iekšzemes kopprodukts USD izteiksmē bija 13 miljardi USD (Azerbaidžānai – 47,6 miljardi USD). Ārvalstu valūtas rezerves – 2 miljardi USD (Azerbaidžānai 51 miljards USD). Ārējās tirdzniecības apgrozījums – 7,4 miljardi USD (Azerbaidžāna – 33,6 miljardi USD). 2019.gadā investīcijās Armēnijā tika ieguldīti 900 miljoni USD (Azerbaidžānā – 13,5 miljardi USD). 
Savukārt attiecībā uz datiem par algām un pensijām, tad 2019.gada decembrī Armēnijas vidējā alga bija 369 USD (Azerbaidžānā – 425 USD). Vidējā pensija Armēnijā bija 84 USD (Azerbaidžānā – 154 USD). Nabadzības līmenis Armēnijā ir 24% (Azerbaidžānā – 4,8 %).
 

Personas

Saskaņā ar 2015.gada 6.decembrī referenduma ceļā pieņemto jauno konstitūcijas projektu, Armēnija 2018.gadā pilnībā pārgāja uz parlamentāro valsts pārvaldes formu un prezidenta pilnvaru samazināšanu. 
Saskaņā ar pašreizējo konstitūciju, Armēnijas prezidents tiek ievēlēts parlamenta balsojumā uz vienu termiņu – 7 gadiem. 

Prezidents Armēns Sarkisjans

Foto: wikipedia.org
Armēns Sarkisjans

2018.gada 9.aprīlī Armēnijas prezidenta amatā stājās toreizējais Armēnijas vēstnieks Lielbritānijā Armēns Sarkisjans (dzimis 1953.gadā), kurš ir arī pazīstams uzņēmējs. A.Sarkisjans gadsimta sākumā līdzās dažāda veida biznesa iniciatīvām nodibināja holdingu „Knightsbridge Group” un bija tā direktoru padomes priekšsēdētājs. Holdinga „Knightsbridge Group” sastāvā ir vairāk nekā 15 kompānijas, kas nodarbojas ar rūpniecību un ir iesaistītas dažādos projektos Eiropā, Krievijā, Ķīnā, Mongolijā, Indijā un Kazahstānā. „Knightsbridge Group” darbība ir saistīta ar telekomunikāciju, tehnoloģiju, multimediju, nekustamā īpašuma un lauksaimniecības jomu. „Knightsbridge Group” direktoru padomē ir starptautisko finanšu organizāciju un banku pārstāvji un tā biroji un pārstāvniecības atrodas Vīnē, Londonā, Parīzē, Budapeštā, Varšavā, Maskavā un Almati. Viens no „Knightsbridge Cybersystems” projektiem ir kompānijas līdzdalība naftas atradņu attīstībā Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā (Tjumeņas apgabals). 
Par Armēnijas prezidenta A.Sarkisjana „stipro pusi” va uzskatīt viņa starptautiskos kontaktus, kurus viņam ir izdevis nodibināt, aktīvi darbojoties dažādās sabiedriskajās organizācijās, konsultējot „biznesa smagsvarus” un ilgstoši esot Armēnijas vēstnieka amatā Lielbritānijā. Arī Armēnijas sabiedrībā A.Sarkisjana personība tiek vērtēta pozitīvi.

Premjerministrs Nikols Pašinjans

Foto: armeniasputnik.am
Nikols Pašinjans

Pēc Armēnijā 2018.gadā notikušās tā sauktās „samta revolūcija” ar parlamenta vairākuma atbalstu (59 – „par”; 42 – „pret”) Armēnijas premjerministra amatā tika ievēlēts protestu līderis Nikols Pašinjans.
N.Pašinjans ir dzimis 1975.gadā. 1991.gadā iestājies Erevānas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, no kuras 1995.gadā izslēgts. No 1994. līdz 1998.gadam N.Pašinjans bija vairāku laikrakstu korespondents, pēc tam bija laikrakstu „Oragir” un „Aikakan Žamanak” galvenais redaktors. 2006.gadā N.Pašinjans bija viens no sabiedriski politiskās iniciatīvas „Alternatīva” dibinātājiem, 2007.gadā bija iekļauts politiskā bloka „Impičment” sarakstā, savukārt 2008.gadā bija prezidenta amata kandidāta Levona Ter-Petrosjana pirmsvēlēšanu štāba pārstāvis. 2012.gadā N.Pašinjans tika ievēlēts parlamentā no Armēnijas nacionālā kongresa partiju bloka. 2015.gada maijā N.Pašinjans nodibināja partiju „Pilsoniskais līgums”. 2017.gada 2.aprīļa parlamenta vēlēšanās N.Pašinjana pārstāvētais politiskais spēks partiju bloka „Jelk” („Izeja”) sastāvā iekļuva parlamentā, iegūstot 9 mandātus. N.Pašinjans ir precējies, viņam ir četri bērni.

Ārlietu ministrs Zograbs Mnacakanjans

Foto: mfa.am
Zograbs Mnacakanjans

 Zograbs Mnacakanjans (dzimis 1966.gadā) ārlietu ministra amatā tika apstiprināts 2018.gada 12.martā. Z.Mnacakanjans ir absolvējis Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu un beidzis Mančestras Universitātes Politikas zinātnes nodaļu, iegūstot maģistra grādu Rietumeiropas politikā.

Aizsardzības ministrs Dāvids Tonojans

Foto: analitikaua.net
Dāvids Tonojans

Dāvis Tonojans (dzimis 1967.gadā) aizsardzības ministra amatā tika apstiprināts 2018.gada 11.maijā. D.Tonojans ir absolvējis Erevānas Valsts univeristāti un Krievijas Militāri diplomātisko akadēmiju.
 

Iekšpolitika

Pēc 2018.gadā Armēnijā notikušās tā sauktās „samta revolūcijas” šī paša gada 10.decembrī republikā notika parlamenta vēlēšanas un jaunajā sasaukumā iekļuva trīs politiskie spēki – bloks „Mans ceļš”, partijas „Plaukstošā Armēnija” un „Apgaismotā Armēnija”. 
Armēnijas premjerministra N.Pašinjana vadīto bloku „Mans ceļš” parlamenta vēlēšanās atbalstīja 70,43% vēlētāju, Armēnijas oligarha Gagika Carukjana vadīto partiju „Plaukstošā Armēnija” – 8,27% un Edmona Marukjana pārstāvēto partiju „Apgaismotā Armēnija” – 6,37% vēlētāju. Pārējie astoņi politiskie spēki nepārvarēja Armēnijas Vēlēšanu kodeksā partijām un blokiem noteikto vēlēšanu slieksni (partijām – 5% un blokiem – 7%).
Armēnijas bijusī valdošā Republikāņu partija ieguva 4,7% vēlētāju atbalstu, kas tai liedz iekļūšanu parlamenta jaunajā sasaukumā. Vēlētāju aktivitāte veidoja 48,63%.
Ņemot vērā protestu ceļā pie varas nākušā premjerministra p.i. N.Pašinjana aktīvo pirmsvēlēšanu kampaņu, tajā ieguldītos līdzekļus un pausto populismu, zemā vēlētāju aktivitāte (48,63%) norāda, kaut arī N.Pašinjans ir ieguvis lielu pārsvaru pār saviem politiskajiem konkurentiem, iedzīvotāju atbalsts viņam mazinās.
N.Pašinjanam ir jārēķinās savā politiskajā darbībā ar vairākiem izaicinājumiem – sociāli ekonomisko situāciju valstī, valsts ārējo parādu (tuvāko divu gadu laikā Armēnijai ir jāveic ārējie maksājumi 900 miljonu USD apmērā) un neatrisināto Kalnu Karabahas konfliktu, kas ir pats sarežģītākais risināmais jautājums.
 

Ārpolitika

Pēc Armēnijā notikušās varas maiņas, kad valsts vadītāja amatā stājās protestu līderis Nikols Pašinjans, valsts izvēlētajā ārpolitikas kursā būtiskas pārmaiņas nav veiktas – Armēnija turpina būt uzticīga savai stratēģiskajai partnerei Krievijai.
2018.gada 13.maijā N.Pašinjans savā pirmajā ārvalstu vizītē devās uz Krieviju, kur Sočos piedalījās Krievijas kūrētajā Eirāzijas Ekonomiskās savienības Augstākās padomes sēdē, tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un paziņoja, ka turpmāk Krievijas un Armēnijas attiecības būs „daudz brālīgākas”.
Attiecībā uz Krievijas faktoru vērojamas iepriekšējās tendences, ka bez tās (Krievijas) īpaši tālu neaiziesi, jo jebkura Erevānas un Maskavas attiecībās vērojamā „rīvēšanās” nepaliek bez ievērības, par ko liecina arī Krievijas gāzes ieguves un transportēšanas monopoluzņēmuma „Gazprom” pieņemtais lēmums no 2019.gada par 10% Armēnijai palielināt dabasgāzes cenu – 165 USD par 1000 m³.
Vienliakus N.Pašinjans tiecas padziļināt attiecības arī ar eiroatlantiskajām struktūrām. To apliecina arī N.Pašinjana īstenotā vizīte uz Briseli NATO samita ietvaros 2018.gada. 11. un 12.jūlijā.
2018.gada 3.jūlijā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans apmeklēja ASV vēstniecību Armēnijā un tikās ar ASV vēstnieku Armēnijā Ričardu Millu. Sarunas laikā N.Pašinjans akcentēja, ka Armēnijas vadība uzskata par svarīgu sadarbību ar ASV visās savstarpēji interesējošās jomās. „Mēs esam gatavi ar kopīgiem spēkiem dot jaunu impulsu savstarpējai sadarbībai, tostarp ar mērķi paplašināt tirdzniecības un ekonomiskās attiecības,” teica N.Pašinjans. Savukārt ASV vēstnieks norādīja, ka ASV ir gatavas uz ciešāku sadarbību ar Armēniju, sniedzot tai nepieciešamo konsultāciju, tehnisko un finansiālo palīdzību. „Armēnija ir labs ASV draugs un partneris, un es ceru uz turpmāku sadarbību mūsu kopīgo demokrātisko vērtību garā,” teica R.Mills.
Abas puses arī apsprieda jautājumus, kas saistīti ar demokrātijas stiprināšanu Armēnijā, cilvēktiesību aizsardzību, korupcijas apkarošanu, pilsoniskās sabiedrības attīstīšanu, ASV investīciju piesaisti un Kalnu Karabahas konflikta noregulēšanu.
Vienlaikus Erevānas sarežģītās attiecības ar Baku, neatrisinātais Kalnu Karabahas konflikts, pret Armēniju vērstā Azerbaidžānas un Turcijas ekonomiskā blokāde, Armēnijas atkarība no Krievijas ekonomikas un valsts iekšienē pastāvošie sociālie riski faktiski padara par neiespējamu Armēnijas ārpolitikas prokrieviskā vektora virziena maiņu.
 

16. aprīlis

Pašreizējā situācija
16.04.2021
Š.g. 15.aprīlī Armēnijas prezidents Armēns Sarkisjans ieradās oficiālā vizītē Tbilisi, kur tikās ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili. Gruzijas prezidente kopīgajā preses konferencē ar Armēnijas kolēģi akcentēja, ka Kaukāza attīstībai nav citas alternatīvas kā miers un sadarbība, raksta ziņu iz...

13. aprīlis

Iesaistītās puses
13.04.2021
Š.g. 12.aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs Kara trofeju parka atklāšanā paziņoja, ka Baku “vēl nav saņēmusi, bet saņems” atbildi uz jautājumu, kā Armēnijas Bruņotie spēki ir ieguvuši operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander-M”, kas ir tikai Krievijas armijas apbruņojumā. ...

09. aprīlis

Iesaistītās puses
09.04.2021
ASV ir gatavas palīdzēt Armēnijai un Azerbaidžānai konflikta noregulēšanā, ja Baku un Erevāna būs tajā ieinteresētas, informēja ASV valsts sekretāra vietnieks Džordžs Kents, š.g. 8.aprīlī raksta ziņu izdevums “Turan”.

08. aprīlis

Iesaistītās puses
08.04.2021
Š.g. 7.aprīlī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans uzturējās darba vizītē Maskavā un tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pēc tikšanās N.Pašinjans paziņoja, ka sarunas ar V.Putinu bija intensīvas un produktīvas, š.g. 7.aprīlī raksta ziņu izdevums “TASS”.

07. aprīlis

Pašreizējā situācija
07.04.2021
Pirms š.g. 7.aprīlī paredzētās Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana vizītes un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Armēnijas premjerministrs sniedza  interviju ziņu izdevumam “RIA Novosti”.

30. marts

Pašreizējā situācija
30.03.2021
Kalnu Karabahā noticis uzbrukums automašīnai, kurā tika vesti karā bojā gājušie armēņu karavīri. Šis jau ir otrais incidents, kas vērsts pret armēņu automašīnām, pēdējās nedēļas laikā, atsaucoties uz Kalnu Karabahas Cilvēktiesību aizstāvja biroja pārstāvja ziņoto, š.g. 30.martā raksta ziņu izdevums ...

29. marts

Pašreizējā situācija
29.03.2021
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans, š.g. 28.martā tiekoties ar Armaviras apgabala iedzīvotājiem, aicināja padomāt par Krievijas un Armēnijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma stiprināšanu, raksta ziņu izdevums “RIA Novosti”.

24. marts

Drošība
24.03.2021
Baku un Erevāna turpina strīdēties par to, vai Azerbaidžānā ir Armēnijas karagūstekņi. Azerbaidžānas Ārlietu ministrija apgalvo, ka pēc pagājušā gada karadarbības beigām Kalnu Karabahā aizturētie netiek uzskatīti par gūstekņiem un viņiem būs jāatbild likuma priekšā. Savukārt armēņu gūstekņu interešu...

23. marts

Vēlēšanas
23.03.2021
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Sergejs Markedonovs Telegram kanālam “Bunin&Co” komentēja Armēnijā gaidāmās parlamenta vēlēšanas, š.g. 22.martā raksta ziņu izdevums “Novosti-Armenija”.

19. marts

Pašreizējā situācija
19.03.2021
Š.g. 18.martā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka š.g. 20.jūnijā notiks ārkārtas parlamenta vēlēšanās un ka vienošanās par to tikusi panākta pēc konsultācijām ar parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvjiem, raksta ziņu izdevums “Kavkazskij Uzel”.

17. marts

Iesaistītās puses
17.03.2021
Armēnijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Austrumu studiju institūta zinātniskais direktors akadēmiķis Rubens Safrastjans, analizējot Krievijas un Turcijas attiecības saistībā ar Maskavas “Draudzības un brālības līguma” simtgadi, sniedza savu redzējumu par reģiona nākotni, saskaņā ar kuru tas varētu k...

12. marts

Rezultāti
12.03.2021
Š.g. februārī Armēnijā veiktā Starptautiskā republikāņu institūta (IRI) socioloģiskā aptauja atklāja galvenās problēmas Armēnijas sabiedrībā, uzticības līmeni dažādām valdības institūcijām un politiskās preferences, š.g. 11.martā raksta „Minval”.

03. marts

Pašreizējā situācija
03.03.2021
Š.g. 3.martā Armēnijas opozicionārās “Dzimtenes glābšanas kustības” līderi tikās ar Armēnijas prezidentu Armēnu Sarkisjanu, informē ziņu izdevums “Novosti-Armenia”.

02. marts

Pašreizējā situācija
02.03.2021
Š.g. 1.martā Erevānas centrā gandrīz vienlaicīgi notika divi mītiņi. Vienā no tiem Republikas laukumā (plkst.18:30) pulcējās Armēnijas premjerministra Nikolaja Pašinjana atbalstītāji, bet otrā – Bagramjana prospektā (plkst.18:00) – pulcējās viņa oponenti, opozicionārās “Dzimtenes glābšanas kustības”...

01. marts

Iesaistītās puses
01.03.2021
2021.gada 1.martā pilnībā stājās spēkā vienošanās par Armēnijas un ES visaptverošo un pastiprinātu partnerību, informē ziņu izdevums “Novosti-Armenia”.

1 - 15 no 201 rakstiem

1 2 3

...

12 13 14