Izvērstā meklēšana

Azerbaidžānas Republika

Ģeogrāfija
Foto: narod.ru
Azerbaidžānas Republika kartē

Azerbaidžānas Republika (Azerbaidžāna) ir valsts Kaukāza dienvidos, Kaspijas jūras rietumu krastā. Ziemeļos tā robežojas ar Krieviju, ziememļrietumos – ar Gruziju, rietumos – ar Armēniju, dienvidrietumos – ar Turciju un dienvidos – ar Irānu. Stratēģiski izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ (novietojums starp Eiropu un Āziju jeb uz „Lielā zīda ceļa”) Azerbaidžāna vienmēr ir bijusi citu valstu interešu krustpunktā. Kopš XIX gadsimta beigām Azerbaidžāna ir svarīga arī bagāto naftas resursu dēļ.
Azerbaidžānas platība ir 86 600 km² (86 100 km² ir sauszemes platība, 500 km² – jūras). Kaspijas jūras krasta līnija ir 213 km gara.

Foto: restbee.ru
Azerbaidžānas daba

Gandrīz pusi Azerbaidžānas teritorijas aizņem kalni – Lielā Kaukāza kalnu grēda ziemeļos, Mazā Kaukāza kalnu grēda dienvidrietumos un Tališu kalni dienvidaustrumos. Valsts centrālajā daļā plešas Kūras-Araksas zemiene, bet dienvidaustrumos – Lenkeranas zemiene. Kaspijas jūras līmenis ir 28 metri zem jūras līmeņa, augstākais punkts – Bazarduzu Dagi (4485 m) Lielā Kaukāza kalnu grēdā. Garākā upe – Kūra (Azerbaidžānas teritorijā – 915 km, kopā – 1515 km). Lielākais ezers – Sarisu (67 km²).
Azerbaidžānas dabas apstākļi ir ļoti daudzveidīgi – no siltā un mitrā subtropu klimata Lenkorānas zemienē līdz kalnu tundras klimatam Lielā Kaukāza kalnu grēdas augstkalnēs. Kaukāzs pasargā zemi no tiešas auksto gaisa masu iedarbības, tādēļ kalnu pakājēs un līdzenumos raksturīgs subtropu klimats. Maksimālā zemākā temperatūra šeit ir zem – 30°C, savukārt vasarās mēdz būt pat + 45°C.

Iedzīvotāji

Saskaņā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta datiem, Azerbaidžānas iedzīvotāju skaits 2020.gadā bija 10,407 miljoni, no kuriem 49,5% bija vīriešu un 50,5% – sieviešu.
Pēc nacionālā sastāva Azerbaidžānā dzīvo azerbaidžāņi (91,6 %), lezgīni (2,00%), armēņi (1,4%), krievi (1,3%), tališi (1,3%), avāri (0,6%), kā arī turki, tatāri, ukraiņi, gruzīni, kurdi un citas tautības.
Praktiski gandrīz visi armēņi pēc Kalnu Karabahas konflikta dzīvo Kalnu Karabahas Republikas teritorijā, kas nav Azerbaidžānas varas iestāžu kontrolē un kur netiek veikta tautas skaitīšana. Azerbaidžānas tautas skaitīšanā 1999. un 2009.gadā armēņu skaits Kalnu Karabahā tika lēsts apmēram 120 000. Pēc Kalnu Karabahas Republikas datiem, tās iedzīvotāju skaits uz 2013.gada 1.janvāri bija 146 600 cilvēku, kas gandrīz visi ir armēņi. 
Azerbaidžānā valsts valoda ir azerbaidžāņu. Pēc reliģiskās piederības apmēram 99,2% Azerbaidžānas iedzīvotāju ir islāma sekotāji musulmaņi, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 85% – ir šiīti, pārējie 15% – sunnīti. 
 

Administratīvais iedalījums
Foto: wikipedia.org
Azerbaidžānas administratīvi teritoriālais iedalījums

Ņemot vērā ekonomisko un ģeogrāfisko novietojumu, dabas resursus, teritoriju apdzīvotību, administratīvi teritoriālo dalījumu un vēsturiskās attīstības specifiku, Azerbaidžānas Republika tiek dalīta desmit ekonomiskajos reģionos: Abšeronas, Gendžes-Gazahas, Šeki-Zakatalas, Lenkeranas, Gubas-Hačmazas, Aranas, Karabahas, Kelbedžeras-Lačinas, Kalnu Širvanas, Nahčivanas ekonomiskajos rajonos.​

Foto: wikipedia.org
Nahčivanas Autonomās Republikas
administratīvi teritoriālais iedalījums

​ Administratīvā teritorija dalās 59 rajonos, 11 pilsētās (1.Abšeronas raj., 2.Aghdžabedi raj., 3.Agdamas raj., 4.Aghdašas raj., 5.Aghstafa raj., 6.Aghsu raj., 7.Širvana, 8.Astaras raj., 9.Baku, 10.Balakenas raj., 11.Berdes raj., 12.Bejleganas raj., 13.Bilesuvaras raj., 14.Džebrailas raj., 15.Džalilabadas raj., 16.Daškesenas raj., 17.Šabranas raj., 18.Fizuli raj., 19.Gedebejas raj., 20.Gendže, 21.Goranbojas raj., 22.Gejčajas raj., 23.Hadžigabulas raj., 24.Imišli raj., 25.Ismajilli raj., 26.Kelbedžeras raj., 27.Kjurdemiras raj. 28.Lačinas raj., 29.Lenkeranas raj., 30.Lenkerana. 31.Lerikas raj., 32.Masalli rajons, 33.Mingečevira, 34.Naftalana, 35.Neftčalas raj., 36.Ohguzas raj., 37.Gebelas raj., 38.Gaha rajons, 39.Gazahas raj., 40.Gobustanas raj., 41.Gubas raj., 42.Kubatlinas raj.,43.Gusaras raj., 44.Saatli raj., 45.Sabirabadas raj., 46.Šeki raj., 47.Šeki, 48.Saljanas raj., 49.Šamahi raj., 50.Šemkiras raj., 51.Samuhas raj., 52.Sijezenas raj., 53.Sumgajita, 54.Šušas raj., 55.Šuša, 56.Terteras raj., 57.Tovuzas raj., 58.Udžaras raj., 59.Hačmazas raj., 60.Hankendi [armēņu nosaukums – Stepanakerta], 61.Hanlaras raj., 62.Hizi raj., 63.Hocali raj., 64.Hodžavendas raj., 65.Jardimili raj., 66.Jevlahas raj., 67.Jevlaha, 68.Zengilanas raj., 69.Zakatalas raj., 70.Zerdabas raj.) un Nahčivanas Autonomajā Republikā (galvaspilsēta – Nahčivana), kas dalās 8 rajonos (1.Babekas raj., 2.Džulfas raj., 3.Kengerli raj., 4.Nahčivanas raj., 5.Ordubadas raj.,6.Sederekas raj., 7.Šahbuzas raj. un 8.Šeruras raj.). ​

​Daļu Azerbaidžānas teritorijas ar tiešu Armēnijas atbalstu kontrolē pašpasludinātā Kalnu Karabahas Republika.
Azerbaidžānas galvaspilsēta ir Baku. Pēc 2015.gada datiem, Baku dzīvoja 2,374 miljoni cilvēki, tostarp 200 000 valsts iekšienē pārvietoto personu un cilvēku, kuri pilsētā ieradušies uz noteiktu laiku. Baku ir Kaspijas jūras piekrastes lielākā pilsēta un osta. Citas lielākās pilsētas ir Gendže, Sumgajita, Lenkerana un Šeki.

Ekonomika

Pēc Pasaules Bankas aprēķiniem, Azerbaidžānas gada vidējais IKP tempa pieaugums 2020.–2022.gadā būs 2,2% (2018.gadā IKP bija 1,4%, 2019.gadā – 2,2%, bet 2020.gadā IKP tiek prognozēts 3%, 2021.gadā – 3,7% un 2022.gadā – 3,1% apmērā). Vienlaikus jāņem vērā, ka realitātē koronavīrusa epidēmijas dēļ IKP tempi, visticamāk, nevis pieaugs, bet gan samazināsies.
2019.gadā nenaftas sektora IKP pieaugums bija 3,5%, rūpniecības produkcijas pieaugums – 1,5%, tostarp ar naftas nozari nesaistītais rūpniecības produkcijas pieaugums – 14%, lauksaimniecības nozares pieaugums – 7%, inflācija – 2,6%, iedzīvotāju nominālo naudas ienākumu pieaugums – 7,4%. 
Saskaņā ar Azerbaidžānas oficiālajiem datiem, 2019.gadā Azerbaidžānas ārvalstu valūtas rezerves palielinājās par 6,4 miljardiem USD, sasniedzot rekordlīmeni – 51 miljardu USD.
Ārējā tirdzniecība: Azerbaidžānas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019.gadā veidoja 33,3 miljardus USD, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2018.gadā. Tajā pašā laikā eksports pārskata periodā veidoja 19,6 miljardus USD (+ 0,9%), imports – 13,7 miljardus USD (+ 19,2%). Tādējādi ārējās tirdzniecības proficīts bija 5,9 miljardi USD, kas ir par 25,4% mazāks nekā 2018.gadā.
Eksporta struktūrā galvenokārt samazinājās nafta (75,45%), naftas produkti (2,36%), dabasgāze (12,05%), augļi un dārzeņi (3,09%).
Importa struktūrā – mašīnas, mehānismi, elektriskie aparāti, iekārtas un rezerves daļas veidoja 19,47%, pārtikas produkti – 12,03%, transporta līdzekļi un rezerves daļas – 9,15%, melnie metāli un to izstrādājumi – 7,67%.
2019.gadā Azerbaidžānas lielākie partneri eksporta ziņā bija Itālija (28,72% no kopējā eksporta), Turcija (14,58%), Izraēla (6,78%), Indija (4,87%), Vācija (4,75). %), Ķīna (3,83%) un Krievija (3,73%).
Azerbaidžāna galvenie partneri importa ziņā bija Krievija (16,76%), Turcija (12,05%), Ķīna (10,48%), Šveice (8,95%), ASV (5,62%), Vācija (5,2%), Ukraina (3,42%), Irāna (3,31%) un Kanāda (2,91%).

Personas

Prezidents Ilhams Alijevs 

Azerbaidžāna ir prezidentāla republika. Saskaņā ar konstitūciju valsts vadītājs ir prezidents. Viņš ir arī Bruņoto spēku virspavēlnieks, un viņam piešķirtas plašas likumdošanas un izpildvaras funkcijas.

Foto: thefamouspeople.com
Ilhams Alijevs 

2018.gada 11.aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs tika ievēlēts uz ceturto pilnvaru termiņu un valdīs Azerbaidžānā vēl septiņus gadus – līdz 2025.gadam. Pirms tam viņš tika ievēlēts prezidenta amatā 2003., 2008. un 2013.gadā (iepriekš prezidenta amata pilnvaru laiks bija pieci gadi, bet saskaņā ar 2016.gada septembra referendumā pieņemtajiem Konstitūcijas grozījumiem turpmāk prezidentūras termiņš būs septiņi gadi).
I.Alijevs dzimis 1961.gada 24.decembrī Baku Azerbaidžānas PSR Valsts drošības komitejas Pretizlūkošanas nodaļas priekšnieka Heidara Alijeva un ārstes-oftalmoloģes Zarifi Alijevas ģimenē.
1982.gadā I.Alijevs absolvēja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtu, 1985.gadā I.Alijevs ieguva vēstures zinātņu kandidāta grādu un Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā sāka strādāt par pasniedzēju. No 1991.gada I.Alijevs pievērsās darbam komercstruktūrās, vadīja uzņēmumu „Orient”, kas bija reģistrēts Maskavā, bet tā darbība pamatā bija saistīta ar Turciju. 1992.gadā I.Alijevs pārcēlās uz dzīvi Stambulā, bet 1993.gada beigās viņš atgriezās Baku. 1994.gada maijā I.Alijevs (pusgadu pēc viņa tēva Heidara Alijeva kļūšanas par Azerbaidžānas prezidentu) tika apstiprināts Azerbaidžānas Valsts naftas kompānijas, kas tobrīd kontrolēja 7 miljardus barelu Azerbaidžānas naftas, pirmā viceprezidenta amatā. No 1995. līdz 2000.gadam I.Alijevs bija Azerbaidžānas Republikas parlamenta deputāts. 1999.gada decembrī I.Alijevs kļuva par Azerbaidžānas valdošās partijas „Eni Azerbaidžan” („Jaunā Azerbaidžāna”) priekšsēdētāja H.Alijeva vietnieku, bet 2001.gadā – par partijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku.

Foto: azerbaijans.com
Heidars Alijevs 

 Pateicoties 2002.gadā veiktajiem grozījumiem Azerbaidžānas konstitūcijā, faktiski Alijevam vecākajam tika nodrošināta iespēja nodot varu savam dēlam: 2003.gada 4.augustā pēc H.Alijeva rīkojuma tika sasaukta ārkārtas parlamenta sēde, kurā I.Alijevs tika iecelts par Azerbaidžānas premjerministru. 2003.gadā I.Alijevs startēja prezidenta vēlēšanās kā formālais valsts vadītājs, savukārt H.Alijevs sakarā ar veselības stāvokļa pasliktināšanos neilgi pirms vēlēšanām atsauca savu kandidatūru un aicināja savus atbalstītājus balsot par dēlu – I.Alijevu. 
2003.gada 15.oktobrī I.Alijevs uzvarēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, iegūstot 82,6% lielu vēlētāju atbalstu, bet 2003.gada 12.decembrī kļuva zināms par H.Alijeva nāvi Klīvlendas klīnikā ASV.

Viceprezidente Mehribana Alijeva

Foto: azertag.az
Mehribana Alijeva

Azerbaidžānas prezidents I.Alijevs 2017.gada 21.februārī apstiprināja savu dzīvesbiedri Mehribanu Alijevu par valsts pirmo viceprezidenti. Savu lēmumu I.Alijevs skaidroja ar to, ka Mehribanai jau daudzu gadu garumā ir nozīmīga loma valsts sociāli politiskajā un kultūras dzīvē, viņa no 2005.gada ir bijusi parlamenta deputāte, pirmo Eiropas spēļu, kas 2015.gadā notika Baku, orgkomitejas vadītāja un ir piedalījusies daudzos labdarības projektos. „Šī daudzšķautņainā un veiksmīgā darbība noteica manu lēmumu,” paziņoja I.Alijevs, apstiprinot dzīvesbiedri amatā.
Pirmo viceprezidenta amatu Azerbaidžānā bija iespējams izveidot pēc 2016.gada 26.septembrī valstī notikušā referenduma, kurā valsts iedzīvotāji atbalstīja visas 29 prezidenta I.Alijeva iniciētās izmaiņas valsts konstitūcijā. 

Azerbaidžānas premjerministrs Ali Asadovs

Foto: sputniknews.ru
Ali Asadovs

Ali Asadovs par Azerbaidžānas premjerministru tika apstipronāts 2019.gada 8.oktobrī. Pirms tam viņš bija Azerbaidžānas prezidenta I.Alijeva padomnieks ekonomikas jautājumos 
A.Asadovs ir dzimis 1956.gadā, 1978.gadā absolvējis Maskavas tautsaimniecības institūtu. Savu karjeru sācis Azerbaidžānas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, vēlāk bijis Azerbaidžānas parlamenta deputāts, bet pēdējos 20 gadus bija Azerbaidžānas prezidenta padomnieks.

Azerbaidžānas ārlietu ministrs Eļmars Mamedjarovs

Foto: wikipedia.org
Eļmars Mamedjarovs

 Azerbaidžānas ārlietu ministrs Eļmars Mamedjaros ir dzimis 1960.gadā, ārlietu ministra amatā ir no 2004.gada 4.aprīļa.
1982. gadā E.Mamedjarovs absolvēja Kijevas Valsts universitātes Starptautisko attiecību un starptautisko tiesību fakultāti. 1991.gadā viņš PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskajā akadēmijā aizstāvēja doktora disertāciju vēsturē. No 1989. līdz 1990.gadam studēja Brauna universitātes Ārpolitikas plānošanas centrā. Savā karjeras laikā strādājis dažādos amatos Azerbaidžānas Ārlietu ministrijā, tostarp bijis padomnieks Azerbaidžānas vēstniecībā ASV un bijis vēstnieks Itālijā.

Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Zakirs Hasanovs

Foto: media.az
Zakirs Hasanovs

Azerbaidžānas aizsardzības ministrs ģenerālpulkvedis dzimis 1959.gadā un aizsardzības ministra amatā ir no 2013.gada 22.oktobra.
 

Iekšpolitika

2020.gada 9.februārī Azerbaidžānā notika ārkārtas parlamenta vēlēšanas (2019.gada 2.decembrī pēc Azerbaidžānas varas partijas „Eni Azerbaidžan” iniciatīvas Azerbaidžānas parlaments ar balsu vairākumu akceptēja vēršanos pie valsts prezidenta I.Alijeva ar aicinājumu atlaist parlamentu un organizēt jaunas vēlēšanas), kas bija pēdējais posms 2018.gada oktobrī valstī sāktajai visu varas atzaru reorganizācijai un iekļaujas vispārējā tendencē vājināt oligarhu ietekmes grupas un reģionālos klanus, lai koncentrētu varu prezidenta I.Alijeva ģimenes rokās.
Reorganizācijas ceļā amatus zaudēja ilggadējais premjerministrs Novruzs Mamedovs, divi viņa vietnieki, prezidenta administrācijas vadītājs Ramizs Mehtijevs, kā arī Azerbaidžānas politikas pelēkais kardināls, prezidenta palīgs sabiedriski politiskajos jautājumos Ali Hasanovs, kurš kopā ar R.Mehtijevu savulaik bija viens no tuvākajiem pašreizējā Azerbaidžānas prezidenta tēva Heidara Alijeva līdzgaitniekiem. 
2019.gada 9.februāra Azerbaidžānas ārkārtas parlamenta vēlēšanās varas partija „Eni Azerbaidžan” ieguva 72 (no 125) mandātus. 
Neraugoties uz atsevišķu opozīcijas pārstāvju iekļūšanu jaunajā Azerbaidžānas parlamenta sastāvā, Azerbaidžānas iekšpolitikā tuvākajā laikā būtiska spārmaiņas nav gaidāmas. Azerbaidžānas opozīcija ir sadrumstalota, tai nav vienota līdera. Tostarp pat vismazākās opozīcijas aktivitātes nepaliek bez ievērības un tās tiek apslāpētas jau pašā saknē.

Ārpolitika

Baku savā ārpolitikā vienmēr ir centusies ievērot neitralitātes principu un ir aicinājusi to darīt arī citas valstis attiecībā pret Azerbaidžānu. 
Azerbaidžānas izvēlētais neatkarīgais militāri politiskais kurss, nepievienojoties ne stratēģiskās partneres Krievijas kūrētajai Kolektīvās drošības līguma organizācijai, ne arī NATO, tai ir devis zināmas priekšrocības. Baku bieži tiek izmantota kā platforma dažādu augsta līmeņu tikšanām un samitiem, tostarp augsta līmeņa NATO un Krievijas amatpersonu tikšanām.
Azerbaidžāna savā īstenotajā ārpolitikā lielu uzmanību pievērš trīspusējo formātu – Krievija–Azerbaidžāna–Turcija un Krievija–Azerbaidžāna–Irāna – sadarbībai un attīstībai.
Baku oficiālā līmenī vienmēr ir akcentējusi labās kaimiņattiecības ar Krieviju. Pēdējo gadu laikā Azerbaidžāna un Krievija ir nostiprinājušas sadarbību daudzās jomās, tostarp ekonomikā, kultūrā un militāri tehniskajā sadarbībā. Krievijas un Azerbaidžānas tirdznieciskā un ekonomiskā sadarbība arī vērtējama kā veiksmīga. Azerbaidžāna ir Krievijas galvenā tirdzniecības partnere starp NVS valstīm, kas nav Eirāzijas Ekonomiskās savienības dalībvalsts. Krievijas tiešās investīcijas Azerbaidžānā veido 1,5 miljardus USD. Azerbaidžānas tirgū darbojas aptuveni 700 kopuzņēmumu, no kuriem trešdaļa ir ar 100% Krievijas kapitālu.
Azerbaidžānai tradicionāli ir ļoti ciešas attiecības ar Turciju. 
Azerbaidžānas un ES attiecības nav vienkāršas. Azerbaidžāna uzskata, ka tai asociācijas līgums ar ES neder un ka atšķirīgām valstīm nevar piedāvāt vienu un to pašu, jo devīze – „Viens modelis visiem” – nestrādā. Azerbaidžāna 2015.gadā nāca klajā ar iniciatīvu Azerbaidžānas un ES asociācijas līguma vietā noslēgt vienošanos par stratēģisko modernizēto partnerību ar ES, paredzot, ka jaunais dokuments nebūs juridisks, bet drīzāk programma, rīcības plāns, kas vērsts sadarbības paplašināšanai ar ES ārpus enerģētikas nozares, nosakot jaunus partnerības virzienus, piemēram, izglītības un citās jomās. Kaut arī Azerbaidžāna norāda uz savām priekšrocībām un neatkarību, tā ir ieinteresēta ar ES veidot institucionālās partnerības attiecības. Pēc Azerbaidžānas informācijas, pēdējo desmit gadu laikā ES valstu investīcijas, kas ieguldītas Azerbaidžānā, sasniegušas 20 miljardus USD. Tostarp ES valstu tiešās investīcijas, kas ieguldītas ar naftas nozari nesaistītās jomās, veido 2,7 miljardus USD, kas ir 35% no kopējā investīciju apjoma.
 2016.gada 14.novembrī Eiropas Padome izsniedza mandātu Eiropas Komisijai un toreizējai ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni par ES un Azerbaidžānas sarunu sākšanu par visaptveroša līguma ar Azerbaidžānu sagatavošanu un parakstīšanu. Darbs pie minētā dokumenta turpinās arī 2020.gadā. Paredzēts, ka jaunais līgums aizstās 1996.gadā parakstīto vienošanos par sadarbību un partnerību. Tas akcentēs tos kopīgos mērķus un problēmas, ar kurām Azerbaidžāna un ES saskaras šobrīd.
Baku akcentē, ka tā savā ārpolitikā īsteno neatkarīgu politiku, kas balstīta uz Azerbaidžānai izdevīgiem un pieņemamiem nosacījumiem, ievērojot un cienot citu tautu neatkarību un teritoriālo integritāti.
Baku neatkarīgo politiku palīdz nodrošināt Azerbaidžānas dabas gāzes rezerves, kas ir 2,6 triljoni kubikmetru un kas nozīmē, ka Azerbaidžāna arī pēc 100 gadiem varēs nodrošināt ar dabasgāzi ne tikai sevi, bet arī kaimiņvalstis un Eiropas valstis.
 

15. aprīlis

Pašreizējā situācija
15.04.2021
A.Lukašenko pēc sarunām ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu Baku paziņoja, ka Baltkrievija un Azerbaidžāna ir vienojušās pāriet uz jaunu sadarbības posmu ekonomiskajā sadarbībā, raksta ziņu izdevums “Turan”.

14. aprīlis

Pašreizējā situācija
14.04.2021
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, atbildot uz jautājumu konferencē “Jauns skatījums uz Dienvidkaukāzu. Pēckonflikta attīstība un sadarbība” par ASV lomu pēckonflikta periodā, atzīmēja, ka Azerbaidžāna nav saņēmusi nekādus vēstījumus no jaunās ASV administrācijas, š.g. 13.prīlī raksta ziņu izd...

13. aprīlis

Iesaistītās puses
13.04.2021
Š.g. 12.aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs Kara trofeju parka atklāšanā paziņoja, ka Baku “vēl nav saņēmusi, bet saņems” atbildi uz jautājumu, kā Armēnijas Bruņotie spēki ir ieguvuši operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander-M”, kas ir tikai Krievijas armijas apbruņojumā. ...

09. aprīlis

Iesaistītās puses
09.04.2021
ASV ir gatavas palīdzēt Armēnijai un Azerbaidžānai konflikta noregulēšanā, ja Baku un Erevāna būs tajā ieinteresētas, informēja ASV valsts sekretāra vietnieks Džordžs Kents, š.g. 8.aprīlī raksta ziņu izdevums “Turan”.

30. marts

Pašreizējā situācija
30.03.2021
Kalnu Karabahā noticis uzbrukums automašīnai, kurā tika vesti karā bojā gājušie armēņu karavīri. Šis jau ir otrais incidents, kas vērsts pret armēņu automašīnām, pēdējās nedēļas laikā, atsaucoties uz Kalnu Karabahas Cilvēktiesību aizstāvja biroja pārstāvja ziņoto, š.g. 30.martā raksta ziņu izdevums ...

24. marts

Drošība
24.03.2021
Baku un Erevāna turpina strīdēties par to, vai Azerbaidžānā ir Armēnijas karagūstekņi. Azerbaidžānas Ārlietu ministrija apgalvo, ka pēc pagājušā gada karadarbības beigām Kalnu Karabahā aizturētie netiek uzskatīti par gūstekņiem un viņiem būs jāatbild likuma priekšā. Savukārt armēņu gūstekņu interešu...

16. marts

Iesaistītās puses
16.03.2021
Azerbaidžānas gūstā esošie armēņi nav karagūstekņi, kurus vajadzētu atbrīvot 2020.gada 10.novembra Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas panāktās trīspusējās vienošanās ietvaros, š.g. 15.martā raksta ziņu izdevums “Turan”.

15. marts

Pašreizējā situācija
15.03.2021
Ungārijas nostāja vienmēr ir bijusi, ka Azerbaidžānas teritoriālā integritāte ir jāatjauno tās starptautiski atzītajās robežās, savas vizītes laikā Baku š.g. 10.martā paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pīters Sijarto, informē “Turan”.

11. marts

Drošība
11.03.2021
No š.g. 13. līdz 18.martam Azerbaidžānas Bruņotajiem spēkiem notiks militārās operatīvi taktiskās mācības, kas notiks aizsardzība ministra vadībā un kurās tiks iesaistīti līdz 10 000 karavīru, apmēram 100 tanku un citas bruņutehnikas vienības, līdz 200 dažāda kalibra raķešu un artilērijas iekārtas, ...

19. februāris

Pašreizējā situācija
19.02.2021
No š.g. 26.februāra līdzās Baku arī Azerbaidžānas pilsētās Gendžē un Bardā, piedaloties Turcijas Republikas psihologiem, tiks uzsākts darbs pie Azerbaidžānas pilsoņu, kuri kara laikā ir cietuši fiziski un garīgi, kā arī no armēņu terora, psiholoģiskās rehabilitācijas, atsaucoties uz Azerbaidžānas Ār...

16. februāris

Pašreizējā situācija
16.02.2021
Š.g. 14.februārī Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva vadībā Fizuli rajonā notika dzelzceļa Horadiza-Agbenda ieklāšanas ceremonija, informē ziņu izdevums “Turan”.

12. februāris

Iesaistītās puses
12.02.2021
Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars š.g. 11.februārī, uzrunājot Turcijas un Azerbaidžānas militāro mācību “Ziema–2021” dalībniekus Karsas provincē, deva augstu novērtējumu Turcijas un Azerbaidžānas bruņoto spēku kaujas gatavībai, raksta ziņu izdevums “Turan” .

10. februāris

Pašreizējā situācija
10.02.2021
Ar Krievijas miera uzturētāju atbalstu š.g. 9.februārī starp Armēniju un Azerbaidžānu notika kārtējā gūstekņu apmaiņa. No Azerbaidžānas Armēnijai tika atgrieztas piecas militārpersonas, kas bija nokļuvušas Baku gūstā karadarbības laikā Kalnu Karabahā 2020.gada rudenī, savukārt Azerbaidžānai no Armēn...

25. janvāris

Iesaistītās puses
25.01.2021
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiroatlantiskās drošības centra vadošais pētnieks Sergejs Markedonovs, komentējot Irānas ārlietu ministra Mohamada Džavāda Zarīfa vizīti Kaukāza reģionā un Krievijā, norādīja, ka šādas Irānas diplomātiskās aktivitātes cēloņi ir acīmredzami, š.g. 21.j...

21. janvāris

Drošība
21.01.2021
Pēdējo mēnešu laikā Turcijas īstenotie pasākumi aizsardzības nozarē ir piesaistījuši Eiropas uzmanību. Lielbritānija, Serbija, kā arī Kazahstāna ir izteikušas vēlmi iegādāties Turcijas ražojuma bezpilota lidaparātus “Bayraktar TB2”. Interesi par Turcijas apbruņojumu ir izrādījusi arī Grieķija, š.g. ...

1 - 15 no 172 rakstiem

1 2 3

...

10 11 12