Izvērstā meklēšana

Dienvidosetijas Republika

Ģeogrāfija
Foto: Fmgnews
Dienvidosetijas Republika kartē

Dienvidosetija ir starptautiski neatzīta valsts – de facto Dienvidosetijas Republika, kas ir Gruzijas sastāvdaļa. Dienvidosetijas neatkarību de iure ir atzinusi tikai Krievija (atzina 2008.gada 26.augustā), Nikaragva (2008.gada 5.septembrī), Venecuēla (2009.gada 10.septembrī) un Nauru (2009.gada 16.decembrī).

Foto: Rutraveller
 Khalatsa kalns

Dienvidosetijas Republika atrodas pašā Kaukāza centrā. Tā aizņem Lielā Kaukāza grēdas dienvidu nogāzi un Kartli līdzenuma ziemeļu daļu. Dienvidosetijas Republikas platība ir 3900 kvadrātkilometri.
Rietumos, dienvidos un austrumos Dienvidosetija robežojas ar Gruzijas Republiku, bet ziemeļos – ar Ziemeļosetijas–Alānijas Republiku, kas ir Krievijas Federācijas subjekts.
Dienvidosetijai nav tiešas izejas uz jūru, un tās teritorija lielākoties ir kalnaina. Gandrīz 90% no Dienvidosetijas teritorijas atrodas vairāk nekā 1000 m augstumā virs jūras līmeņa. Augstākais punkts ir Khalatsa kalns (3938 m).
Dienvidosetijas klimats mainās pa augstkalnu zonām – no mēreni silta un mitra dienvidu daļā līdz mūžīgam sniegam ziemeļu augstkalnu daļā. Dienvidosetiju no ziemeļu vējiem aizsargā Galvenā Kaukāza kalnu grēda, un tādēļ Dienvidosetijā ir siltāks nekā Ziemeļkaukāzā. Dienvidosetijā vidējā temperatūra janvārī ir +4,5 C °, bet jūlijā +20,3 C °.

Iedzīvotāji

Pēc pēdējiem tautas skaitīšanas, kas Dienvidosetijā notika 1989.gadā, datiem, Dienvidosetijā dzīvoja 98 527 cilvēki, no kuriem 69,1% bija osetīnu, 26,9% – gruzīnu, 2% – ebreju, 1,6% – armēņu un 0,2% – krievu.
Saskaņā ar ANO datiem, Dienvidosetijas Republikā līdz 2008.gada augustam dzīvoja apmēram 83 000 cilvēku. 2009.gadā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas komitejas ziņojumā norādīts, ka republikā dzīvo apmēram 50 000 cilvēku.
Daudz osetīnu atstāja reģionu bruņotā konflikta laikā pagājušā gadsimta 90.gados, pārceļoties uz dzīvi Krievijā (pamatā Ziemeļosetijā-Alānijā). Liela daļa gruzīnu pameta savus ciematus arī pēc 2008.gada augusta notikumiem.
Pēc Dienvidosetijas datiem, 2009.gadā 80% republikas iedzīvotāju bija osetīni.
2012.gada Dienvidosetijas Valsts statistikas pārvalde veica aptauju, kas liecina, ka republikā dzīvo 51 572 cilvēki, no kuriem 89,1% osetīnu, 8,9% – gruzīnu, 1% – krievu un 1% – citu tautību pārstāvju.
Dienvidosetijas iedzīvotāji pamatā ir pareizticīgie. Valsts valodas statuss ir osetīnu un krievu valodai.

Administratīvais iedalījums
Foto: Wikipedia
 Dienvidosetijas administratīvais iedalījums

Dienvidosetijas Republika dalās piecās administratīvi teritoriālajās vienībās – Džavas (Dzauskas) rajons, Znauras rajons, Ahalgori (Ļeņingorskas) rajons, Chinvali rajons un republikas galvaspilsēta Chinvali. Atsevišķiem rajoniem ir sastopami divi nosaukumi – viens, kas, apzīmējot administratīvo vienību, tiek lietots Gruzijā, bet otrs – Dienvidosetijā.

Ekonomika

Padomju Savienības laikā Dienvidosetija bija viens no vismazāk attīstītajiem Gruzijas reģioniem. Galvenā ekonomikas nozare bija mašīnbūve. Chinvali darbojās rūpnīca „Elektrovibormašina” – viens no vadošajiem PSRS uzņēmumiem, kas specializējās kalnrūpniecības un iežu pārstrādes iekārtu ražošanā, autobusu remonta rūpnīca „Emaļprovod”, kokrūpniecības kombināts Chinvali, kas strādāja ar vietējo koku. Dienvidosetijā tika ražoti arī būvniecības materiāli. Republikā bija attīstīta arī pārtikas rūpniecība. Nelielā apjomā tika ražoti konservi, alus, vīns, saldinātie dzērieni un piena produkti. Lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu, kas Dienvidosetijā pastāvēja PSRS laikā, šobrīd ir slēgti vai arī strādā 5%–10% iepriekšējās jaudas robežās.
Šobrīd Dienvidosetijas ekonomika ir dziļā krīzē, ko pastiprināja Padomju Savienības sabrukums, kara darbība ar Gruziju, neattīstītā tirgus pārvaldes forma, Gruzijas puses noteiktā ekonomiskā blokāde, republikai slēgtais Dienvidkaukāza tirgus un virkne citu faktoru
Ievērojamu Dienvidosetijas budžeta daļu veido Krievijas finansiālais atbalsts. 2018.gadā Dienvidosetijas budžeta ieņēmumi bija 7,67 miljardi RUB apmērā (Krievijas sniegtais finansiālais atbalsts veidoja 86,5% no budžeta ieņēmumiem jeb 6,6 miljardus RUB), izdevumi – 7,67 miljardi RUB.
2015.gada 18.martā Maskavā tika parakstīts integrācijas līgums, kas paredz kopīgas Krievijas un Dienvidosetijas aizsardzības un muitas telpas izveidi. Krievija arī apņēmās iesaistīties Dienvidosetijas iedzīvotāju pensiju un medicīnas apdrošināšanas sistēmas nodrošināšanā.
 Dienvidosetijas vadība apzinās, ka Dienvidosetijas ekonomika šobrīd ir sarežģītā situācijā, un aicina investorus izstrādāt republikai perspektīvus biznesa projektus, solot valdības atbalstu šādu projektu īstenošanai.
Dienvidosetijas vadība postulē, ka republika ir daļa no Krievijas ekonomiskās telpas un ka, no ekonomikas teorijas raugoties, Dienvidosetijai nepieciešam attīstīt ražošanu, kas ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību, taču tā ir sarežģīta loģistikas problēma, jo Dienvidosetijai nav piekļuves jūras ostām, nav dzelzceļa līnijas, kas republiku savienotu ar Krievijas Federāciju.
Dienvidosetija nav pievilcīgs reģions investoriem, tajā nav vērojama ekonomikas izaugsme un iespējas uzņēmējdarbībai.
Būtībā Dienvidosetijas ekonomika ir atkarīga no Krievijas finansiālā atbalsta visos republikas sociāli ekonomiskajos attīstības virzienos.

Personas

2017.gada 9.aprīļa Dienvidosetijas prezidenta amatā ar 54,8% lielu vēlētāju atbalstu tika ievēlēts parlamenta spīkers Anatolijs Bibilovs.

Foto: iz.ru
Anatolijs Bibilovs

A.Bibilovs pēc uzvaras vēlēšanās paziņoja, ka Dienvidosetija arī turpmāk risinās sarunas ar Krieviju par referenduma organizēšanu, lai pievienotos Krievijas Federācijas sastāvam. „Es vienmēr esmu uzsvēris un tagad uzsveru, ka Dienvidosetijas iedzīvotāju vēlme atgriezties Krievijas Federācijas sastāvā pastāv no osetīnu tautas sadalīšanas brīža,” teica A.Bibilovs.
A.Bibilovs ir dzimis 1970.gadā Chinvali strādnieku ģimenē, militāro izglītību ieguvis Rjazanas augstākajā gaisa desanta skolā. Pēc skolas absolvēšanas tika nosūtīts uz 76 Pleskavas gaisa desanta divīziju, kurā tobrīd tika formēts bataljons miera uzturēšanas operācijai Dienvidosetijā, un 1992.gadā bataljona sastāvā atgriezās Dienvidosetijā. Pēc atgriešanās dienēja Dienvidosetijas Bruņotajos spēkos, kur komandēja Speciālās nozīmes rotu. No 1996. līdz 1998.gadam dzīvoja un strādāja Kijevā, no 1998. līdz 2008.gadam dienēja ziemeļosetīnu Miera uzturēšanas spēku bataljonā, sākotnēji būdams Dienvidosetijas rotas komandieris, bet vēlāk bataljona komandiera vietnieks.
2008.gada augustā A.Bibilovs aktīvi piedalījās kaujas darbībās Dienvidosetijas un Gruzijas bruņotā konflikta laikā. A.Bibilovs bija viens no tiem, kas organizēja Chinvali aizsardzību. Kaujas darbību laikā A.Bibilovs tika divas reizes ievainots, taču palika ierindas sastāvā.
2008.gada oktobrī A.Bibilovs tika iecelts par Dienvidosetijas Civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un stihiju seku likvidēšanas lietu ministru.
A.Bibilovs 2008.gadā par izrādīto varonību un ieguldījumu cīņā ar kara sekām tika apbalvots ar augstāko valsts apbalvojumu – Ordeni „Uacamonga”. 2011.gada septembrī A.Bibilovs ar Krievijas prezidenta pavēli par ieguldījumu Krievijas un Dienvidosetijas savstarpējās attiecībās tika apbalvots ar Draudzības ordeni. A.Bibilovs ir precējies, viņam ir četri bērni.
A.Bibilovs piedalījās prezidenta vēlēšanās arī 2011.gadā, saņemot 40% vēlētāju balsu un zaudējot konkurentei Allai Džiojevai. Vēlāk Dienvidosetijas Augstākā tiesa vēlēšanu rezultātus anulēja un 2012.gadā tika izsludinātas jaunas vēlēšanas, kurās A.Bibilovs savu dalību nepieteica.
2015.gadā Ukraina A.Bibilovu iekļāva sankciju sarakstā, atzīstot viņu par personu, kurš rada draudus Ukrainas teritoriālajam integritātei, suverenitātei, nacionālajai drošībai un interesēm. A.Bibilovs šajā sarakstā tika iekļauts par vairākkārtējām vizītēm uz pašpasludinātajām Doņeskas un Luganskas tautas republikām un par Krievijas kontrolē esošās Krimas apmeklēšanu.

Iekšpolitika

Saskaņā ar 1993.gadā pieņemto konstitūciju Dienvidosetija ir suverēna, demokrātiska un tiesiska republika, kas izveidota uz Dienvidosetijas iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesību pamata. Dienvidosetijā ir atļauta dubultpilsonība.
Dienvidosetija pēc pārvaldes formas ir prezidentāla republika, kuras vadītājs ir prezidents, kas tiek ievēlēts tiešās vispārējās vēlēšanās uz piecu gadu termiņu.
1992.gadā Dienvidosetijā notika referendums, uz kura pamata 1992.gada 19.janvārī Dienvidosetija pasludināja savu neatkarību no Gruzijas.
Dienvidosetijas Republikas iekšpolitiskā situācija ir sarežģīta. Līdzās smagajiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem republikā vērojamas arī nopietnas politiskās pretrunas, kas saistītas ar republikas turpmāko statusu. Dienvidosetijas sabiedrībā nav vienprātības jautājumā par republikas nākotni. Viena sabiedrības daļa iestājas par Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai. Citi akcentē, ka Dienvidosetija ir piedzīvojusi vairākus karus un tai nav tiesību atdot savu neatkarību.
2017.gada 9.aprīlī Dienvidosetijā notikušajās prezidenta vēlēšanās ar 54,8% lielu vēlētāju atbalstu uzvarēja parlamenta spīkers Anatolijs Bibilovs, aiz sevis atstājot prezidenta amatā esošo Leonīdu Tibilovu, kurš ieguva 30% vēlētāju atbalstu.
Līdzās Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanām republikā notika arī referendumu par valsts nosaukuma maiņu, kas paredz Dienvidosetijas Republikas nosaukumam pievienot līdzvērtīgu nosaukumu – Alānijas valsts. Valsts nosaukuma pārdēvēšanu referendumā atbalstīja 78%, bet pret bija 20% Dienvidosetijas iedzīvotāju.
Notikušās vēlēšanas un referendumu starptautiskā sabiedrība nav atzinusi, bet apsveikumus jaunievēlētajam prezidentam nosūtīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un NVS telpā esošo pašpasludināto republiku vadītāji. 
Kaut arī pirms Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanām Maskava pauda atklātu atbalstu toreizējam prezidentam L.Tibilovam, Kremlim visnotaļ bija pieņemams arī A.Bibilovs, kura uzskati un redzējums par Dienvidosetijas turpmāko politisko virzību neatšķīrās no L.Tibilova.
A.Bibilova uzvaru vēlēšanās noteica osetīnu vēlme prezidenta amatā redzēt jaunu seju, cerot uz dzīves līmeņa uzlabošanos, taču realitātē vienīgā redzamā izmaiņa ir saistīta ar prezidenta uzvārda Tibilova nomaiņu pret Bibilovu.
 

Ārpolitika

Dienvidosetijas ārpolitikas kurss ir vērsts uz attiecību nostiprināšanu ar Krieviju, citām pašpasludinātajām valstīm (Abhāziju, Kalnu Karabahu, Piedņestru) un tām valstīm, kas atzinušas Dienvidosetiju de iure (Krieviju, Nikaragvu, Venecuēlu, Nauru).
Dienvidosetija par vienu no saviem ārpolitikas mērķiem ir izvirzīju sadarbības aktivizēšanu ar osetīnu kopienu dažādās valstīs, lai panāktu turpmāku Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu
Dienvidosetijas un Gruzijas attiecības tiek veidotas Ženēvas sarunu formāta ietvaros, kur piedalās arī Krievija, Abhāzija un starptautiskās organizācijas. Kaut arī sarunas Ženēvas formātā notiek kopš 2008.gada, tajā konfliktā iesaistītajām pusēm nav izdevies panākt kādu rezultātu attiecību sakārtošanā.
2008.gada 26.augustā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja rīkojumu par Krievijas okupēto Gruzijas separātisko provinču – Dienvidosetijas un Abhāzijas – neatkarības atzīšanu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram.
2008.gada 17.septembrī Krievijas prezidents D.Medvedevs parakstīja draudzības, sadarbības un savstarpējās palīdzības līgumus ar Abhāzijas un Dienvidosetijas prezidentiem. Līgumi paredz militāro, diplomātisko un ekonomisko sadarbību starp Maskavu un Suhumi, Maskavu un Chinvali. Līgumi paredz arī tiesības līgumu slēdzēju pusēm izmantot un pilnveidot otras valsts Bruņoto spēku infrastruktūru un militāros objektus.
2015.gada 18.februārī Krievijas un Dienvidosetijas ārlietu ministri Sergejs Lavrovs un Dāvids Sanakojevs Maskavā parakstīja Krievijas un Dienvidosetijas robežlīgumu. D.Sanakojevs uzsvēra, ka robežlīguma parakstīšanai vajadzētu pielikt punktu runām par Maskavas plāniem anektēt Dienvidosetijas teritoriju. Līdz ar noslēgto līgumu Krievija apņēmās tehniski nostiprināt visu Dienvidosetijas Republikas robežu ar Gruziju.
2015.gada 18.martā Krievijas un Dienvidosetijas prezidenti Vladimirs Putins un Leonīds Tibilovs parakstīja abu valstu Savienības un stratēģiskās partnerības līgumu. Dokuments paredz kopēju drošības un aizsardzības telpas izveidi, brīvi šķērsojamu Krievijas un Dienvidosetijas robežu, muitas struktūru integrāciju, sadarbības paplašināšanu starp abu pušu iekšlietu struktūrām, Krievijas pilsonības iegūšanas procedūras vienkāršošanu, kā arī sociālā atbalsta pasākumus, tostarp algu un pensiju palielināšanu.
Jautājumā par iespējamo Dienvidosetijas pievienošanos Krievijai Maskava savos izteikumos ir atturīga. Ņemot vērā Krievijas sarežģīto ekonomisko situāciju un Dienvidosetijas Republikas „lielās vajadzības”, Maskava nesteidzas ar atbalsta sniegšanu Chinvali ceļā uz pievienošanos Krievijai. 
2017.gadā prezidenta amatā ievēlētā A.Bibilova uzskati par valsts turpmāko virzību ne ar ko neatšķiras no bijušā prezidenta L.Tibilova. A.Bibilovs savās intervijās par separātiskās Dienvidosetijas politisko nākotni vārds vārdā pauž to pašu, ko teica L.Tibilovs. „Pēc manas uzvaras valsts iekšpolitikā un ārpolitikā mainīsies tikai tas, ka tiks padziļināta sadarbība ar Krieviju,” teica A.Bibilovs. 
 

05. februāris

Pašreizējā situācija
05.02.2021
Jau 60 dienas Chinvali centrā notiek diennakts akcija, kuras iniciatores ir Dienvidosetijas policijas pratināšanas rezultātā mirušā Inala Džabijeva sieva un māte, š.g. 5.februārī raksta ziņu izdevums “Kavkazskij Uzel”.

15. oktobris

Drošība
15.10.2020
Saskaņā ar Gruzijas samierināšanas un pilsoniskās līdztiesības valsts ministres Tejas Ahvlediani teikto, Krievijas atbalstītie separātisti turpina tā saukto „borderizācijas” (pretlikumīgu robežas pārbīdes) procesu, kas tiek īstenots arī pandēmijas laikā un skāris apmēram 14 ciematus, š.g. 14.oktobrī...

22. septembris

Drošība
22.09.2020
Apmēram 80 000 cilvēku piedalās Krievijas stratēģiskajās militārajās mācībās „Kavkaz-20”, kas sākās š.g. 21.septembrī Krievijas dienvidu reģionos, kā arī Armēnijā, Abhāzijā un Dienvidosetijā, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, raksta ziņu izdevums „Kavkazskij Uzel”. ...

31. augusts

31.08.2020
Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs šī gada 29.augustā parakstīja rīkojumu par premjerministra Ērika Puhajeva atbrīvošanu no amata, informē izdevums „Kommersant”.

26. augusts

26.08.2020
Dienvidosetija pēdējā laikā ir saskārusies ar politisko, ekonomisko un pārtikas krīzi, informē izdevums „Kommersant”.

28. aprīlis

28.04.2020
Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs parakstījis rīkojumu, kas ļauj Dienvidosetijas galvaspilsētas Chinvali vēsturisko nosaukumu “Staļinira” līdzās mūsdienu nosaukumam izmantot svinīgu pasākumu laikā, kas veltīti Lielajam Tēvijas karam, š.g. 28.aprīlī raksta ziņu izdevums “Kavkazskij Uzel”....

03. decembris

Pašreizējā situācija
03.12.2019
Š.g. 2.decembrī Dienvidosetijas varas iestādes nolēma ļaut Ahalgori (Ļeņingorskas) rajona iedzīvotājiem saņemt medicīnas aprūpes pakalpojumus centrālās varas kontrolētajā Gruzijas teritorijā, informē  izdevums „News Georgia”.

31. janvāris

31.01.2019
Venecuēlas pagaidu valdība ir gatava atsaukt divu Krievijas okupēto Gruzijas reģionu – Abhāzijas un Dienvidosetijas – neatkarības atzīšanu, š.g. 30.janvārī raksta ziņu izdevums „Gruzija Online”.

13. decembris

13.12.2018
Š.g. 11. un 12.devembrī kārtējais 46.Ženēvas sarunu posms noslēdzās bez rezultāta, jo Gruzijas, Krievijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas delegāciju pārstāvji nespēja vienoties par nostāju attiecībā uz spēka neizmantošanu un starptautisko drošības mehānismu izveidi Gruzijas okupētajās teritorijās, š.g...

08. jūnijs

08.06.2018
Š.g. 29.maijā Gruzijas separātisko teritoriju Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību atzina Sīrijas Arābu Republika. Iepriekš šo teritoriju neatkarību bija atzinusi Krievija, Venecuēla, Nikaragva un Nauru.

30. maijs

30.05.2018
Šī gada 29.maijā Gruzija paziņoja par diplomātisko attiecību ar Sīriju saraušanu, informē „Kommersant”. Tas notika pēc tam, kad Damaska atzina Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību.

05. aprīlis

05.04.2018
Gruzijas premjerministrs Georgijs Kvirikašvili š.g. 4.aprīļa valdības sēdē nāca klajā ar jaunu iniciatīvu „Solis uz labāku nākotni”, kas vērsta uz Abhāzijas un Dienvidosetijas iedzīvotāju sociāli ekonomiskās un humanitārās situācijas uzlabošanu.

04. janvāris

Drošība
04.01.2018
Katra no ieslodzīto apmaiņas procesā iesaistītajām pusēm, savai sabiedrībai skaidrojot personu apmaiņu, akcentē tai pieņemamāko vēstījumu.

05. decembris

05.12.2017
Krievijas prezidents V.Putins š.g. 2.decembrī iesniedza Valsts Domei ratificēšanai Krievijas un Dienvidosetijas vienošanos par atsevišķu Dienvidosetijas Republikas Bruņoto spēku apakšvienību iekļaušanu Krievijas armijas sastāvā, š.g. 3.devembrī raksta ziņu izdevums „Kavkazskij Uzel”. ...

16. novembris

16.11.2017
Dienvidosetijas prezidents Anatolijs Bibilovs š.g. 14.novembrī uzturējās oficiālā vizītē Krievijā, kur tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, š.g. 16.novembrī, atsaucoties uz Dienvidosetijas prezidenta preses dienestu, informē ziņu izdevums „Južnaja Osetija”.

1 - 15 no 25 rakstiem

1 2