Izvērstā meklēšana

Doņeckas Tautas Republika

Ģeogrāfija
Foto: wikipedia.org
Sarkanā krāsā Doņeckas tautas republikas kontrolētā teritorija

Pašpasludinātās DTR reljefu veido paugurains līdzenums, kura vidējais augstums ir 200 m virs jūras līmeņa, maksimālais – 367 m (Doņeckas skrausts). DTR ziemeļos robežojas ar pašpasludināto Luhanskas tautas republiku (LTR), rietumos ar Ukrainu, bet austrumos – ar Krieviju. DTR teritorija veidojusies 2014.–2015.gadā notikušās karadarbības rezultātā. Šobrīd DTR pārstāvji kontrolē apmēram trešdaļu Doņeckas apgabala jeb aptuveni 8800 km2.
Reģionā sastopami lieli akmeņogļu, fosforītu, dzelzsrūdas, kā arī būvmateriālu izejvielu – kaļķakmens, smilšakmens, ģipša un māla – krājumi.
2016.gadā DTR teritorijā atradās 425 apdzīvotas vietas, tostarp 21 pilsēta (40% no kopējā Doņeckas apgabala pilsētu skaita). Ja tic DTR oficiālajai statistikai, 2016.gadā lielākās pilsētas bija Doņecka (949 273 iedzīvotāju), Makijivka (380 063 iedzīvotāju), Horļivka (266 512 iedzīvotāju), Jenakijeva (124 921 iedzīvotāju) un Harcizka (100 636 iedzīvotāju).

Iedzīvotāji

Saskaņā ar DTR Galvenās statistikas pārvaldes datiem, 2016.gadā oktobrī pašpasludinātās republikas teritorijā dzīvoja 2,32 miljoni cilvēku, no tiem 2,21 miljons dzīvoja pilsētās, bet 110 000 – laukos.
Minētie dati, visticamāk, ir falsificēti, jo 2016.gada jūnijā Ukrainas neokupētajā teritorijā esošo iekšēji pārvietoto personu skaits sasniedza 1,8 miljonus cilvēkus, bet Krievijā esošo Donbasa bēgļu skaits, saskaņā ar Krievijas Federālā migrācijas dienesta datiem, bija 600 000 cilvēku. Tādējādi no pirmskara Donbasa iedzīvotāju skaita atskaitot šobrīd DTR teritorijā dzīvojošos cilvēkus un Donbasu pametušās personas, Ukrainas kontrolētā Donbasa teritorijā šobrīd vajadzētu dzīvot tikai 400 000 cilvēkiem. Tas tā nav, jo, piemēram, Mariupolē vien dzīvo vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
Saskaņā ar ANO 2016.gada novembra aprēķiniem, Kijevas nekontrolētajos Donbasa rajonos (DTR un LTR) kopumā dzīvo apmēram 2 miljoni cilvēku.
Pēc aptuveniem aprēķiniem, pirms karadarbības sākuma šobrīd DNR kontrolētajā Doņeckas apgabala teritorijā dzīvoja 2,9 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 50% bija ukraiņi, 45% krievi, 0,9% baltkrievi un 4,1% citu tautību pārstāvji. No DTR oficiālās statistikas izriet, ka laikā no 2016.gada 1.janvāra līdz 1.oktobrim DNR iedzīvotāju skaits negatīvās dzimstības/mirstības bilances dēļ samazinājās par 15 700 cilvēkiem.
Saskaņā ar DTR oficiālo statistiku par 2015.gadā izmaksāto pensiju apjomu, apmēram trešdaļa DTR iedzīvotāju ir pensionāri, kas skaidrojams ar faktu, ka ievērojama daļa darbaspējīgo Donbasa iedzīvotāju karadarbības dēļ reģionu ir pametusi.

Administratīvais iedalījums

DTR administratīvi iedalās 4 rajonos un 11 republikas pakļautības pilsētās.

•    Amvrosijevkas rajons
•    Novoazovskas rajons
•    Starobeševes rajons
•    Telmanoves rajons
•    Debaļceve
•    Doņecka
•    Harcizka
•    Horļivka (Gorlovka)
•    Jasinuvata
•    Jenakijeva
•    Kirovska
•    Makijivka (Makejevka)
•    Novoazovska
•    Sņižne (Sņežnoje)
•    Šahtarska
•    Telmanove
•    Toreza
•    Ždanovska

Ekonomika

DTR varasiestādes izvairās publicēt ekonomikai veltītus statistikas datus, līdz ar to ir sarežģīti novērtēt pašreizējo republikas finansiāli ekonomisko stāvokli.
Vēsturiski Doņeckas apgabala ekonomikas pamatā ir bijusi smagā rūpniecība (galvenokārt metalurģija, akmeņogļu ieguve un ķīmiskā rūpniecība). DTR teritorijā atrodas apmēram 45% Doņeckas apgabala pirmskara rūpnieciskās ražošanas potenciāla. Ņemot vērā karadarbību un republikas vadības realizēto politiku, kuras rezultātā tika apturēta daļas rūpniecības uzņēmumu darbība, un ražošanas un loģistikas tīklu izjukšanu, rūpnieciskā ražošana DTR kontrolētajā teritorijā, salīdzinot ar pirmskara periodu, ir samazinājusies vairāk nekā uz pusi. Saskaņā ar DTR oficiālo statistiku, 2016.gada jūlijā rūpnieciskā ražošana DTR sasniedza 40% no pirmskara līmeņa, bet tirdzniecība – 50%.
DTR teritorijā atrodas 37 akmeņogļu šahtas, no kurām darbojas tikai 18. Akmeņogles tiek eksportētas galvenokārt uz neokupēto Ukrainas teritoriju. DTR darbojas divas akmeņogļu bagātināšanas rūpnīcas – „Proļetarskaja” un „Čumakovskaja”.

Personas

Kopš 2018.gada 20.novembra DTR vadītājs ir Deniss Pušiļins. Viņš ir dzimis 1981.gada 9.maijā Makejevkā. D.Pušiļins ieguvis vidējo izglītību, 1998.gadā absolvējot 1.Makejevkas liceju. Kopš 2002.gada strādājis dažādās privātstruktūrās, 2014.gada pavasarī aktīvi iesaistījās separātisma kustībā, 2014.gada 7.aprīlī kļūstot par DTR pagaidu valdības līdzpriekšsēdētāju. Laikā no 2015. līdz 2018.gadam D.Pušiļins bija DTR Tautas padomes (parlamenta) priekšsēdētājs.

Foto: denis-pushilin.ru
Deniss Pušiļins

Kopš 2018.gada 1.decembra DTR premjerministrs ir Aleksandrs Anančenko. Viņš ir dzimis 1967.gadā Makejevkā (pēc citiem datiem, 1966.gadā Selidovē). Absolvējis Harkovas Juridisko institūtu. 1988.–1996.gadā A.Anančenko strādāja milicijā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi Maskavā, 2000.gadā A.Anančenko atgriezās Doņeckā, kur sāka strādāt Ukrainas ceturtā prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitniekam Eduardam Prutņikam piederošajās komercstruktūrās.

Foto: dan-news.info
Aleksandrs Anančenko

No 2018.gada 12.septembra DTR ārlietu ministre ir Natālija Ņikonorova. Viņa ir dzimusi 1984.gada 28.septembrī, 2006.gadā absolvējusi Kijevas Nacionālo ekonomikas universitāti, iegūstot jurista izglītību. 2006.–2012. N.Ņikonorova bija Ukrainas parlamenta deputāta Svjatoslava Piskuna (Reģionu partija) palīdze (juridiskā konsultante), tāpat viņa ir bijusi LTR Tautas padomes (parlamenta) juriste.

Foto: mid-dnr.su
Natālija Ņikonorova

Kopš 2015.gada 14.decemrba DTR valsts drošības ministrs ir Vladimirs Pavļenko. Viņš ir dzimis 1962.gada 14.aprīlī Doņeckā. 1983.gadā absolvējis K.Vorošilova v.n. PSRS Valsts drošības komitejas KGB Augstāko sarkankarogoto pierobežas militāri politisko skolu (Maskavas apgabals). 1979.–1998.gadā strādājis PSRS un Ukrainas valsts drošības iestādēs.
 

Foto: myrotvorets.center
Vladimirs Pavļenko

 

 

Iekšpolitika

Izvērtējot DTR veidošanās un iekšpolitiskās attīstības vēsturi, ir iespējams izdalīt trīs periodus.
Pirmajā periodā, kas ilga no 2014.gada marta līdz aprīlim, separātisma kustības priekšgalā bija ar bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča politisko spēku – Reģionu partiju – saistīti cilvēki. Piemēram, t.s. Doņeckas tautas gubernators P.Gubarjovs, kura vadībā 2014.gada aprīlī tika ieņemta Doņeckas apgabala administrācija, tiek uzskatīts par pietuvinātu bijušajam Reģionu partijas pārstāvim Nikolajam Ļevčenko. Savukārt par pirmo t.s. Doņeckas tautas republikas milicijas priekšnieku tika iecelts V.Janukoviča sponsora, Ukrainas bagātākā oligarha R.Ahmetova apsardzes priekšnieks Konstantīns Požidajevs.
Otrajā posmā, kas ilga no 2014.gada aprīļa līdz augustam, DTR priekšgalā atradās ar Krievijas oligarhu Konstantīnu Malofejevu saistītie Krievijas pilsoņi I.Girkins (Strelkovs) un Aleksandrs Borodajs. Jāatzīmē, ka K.Malofejevs ir pietuvināts gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgam Igoram Ščegoļevam, gan arī Krievijas oligarham Vladimiram Jevtušenkovam, kurš savukārt ir tuvs bijušā Ukrainas prezidenta V.Janukoviča draugs.
Trešajā posmā, kas ilgst kopš 2014.gada augusta, pie varas nāca Ukrainas pilsonis A.Zaharčenko, kurš presē ir ticis saistīts ar R.Ahmetovu.
Šobrīd DTR faktiski ir noslēdzies valstisko institūciju izveides process. Piemēram, tur ir izveidotas 20 ministrijas, parlaments, Centrālā banka, Augstākā tiesa, vairākas arodbiedrības utt. DTR vadība, cenšoties piešķirt savām darbībām papildu leģitimitāti un autoritāti, pastiprinātu uzmanību pievērš masu kustību attīstībai. Piemēram, DTR līdera A.Zaharčenko vadītā „sabiedriskā organizācija” „Doņeckaja Respubļika” apvieno 140 000 cilvēku.
Īpašu uzmanību DTR pievērš propagandai un reģiona informatīvās telpas kontroles nodrošināšanai. DTR darbojas septiņi televīzijas kanāli („Pervij respubļikanskij”, „Union”, „Oplot”, „Novorossija” u.c.), četras radiostacijas un tiek izdoti 13 drukātie laikraksti, kuru darbību koordinē Propagandas ministrija ar 120 cilvēku štatu (salīdzinājumam, Ukrainas Informācijas politikas ministrijā strādā 30 cilvēki). Neskatoties uz minētās ministrijas lielo darbinieku skaitu, no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada jūnijam lielākajās pašpasludinātās republikas pilsētās (Doņeckā, Makijivkā, Horļivkā un Jenakijevā) pēc DTR varasiestāžu pasūtījuma veiktā neatkarīgo sociologu aptauja liek apšaubīt šīs Propagandas ministrijas efektivitāti. Minētā aptauja liecina, ka vietējiem DTR plašsaziņas līdzekļiem neuzticas vairāk nekā puse respondentu, paužot nogurumu no „nomācošās anti-ukrainiskās retorikas”. Vislielāko respondentu neapmierinātību plašsaziņas līdzekļu darbībā izraisa DTR varasiestāžu darba un ekonomikas notikumu atspoguļojums. Laikā no 2015.gada janvāra līdz 2016.gada jūnijam no 14% līdz 30% ir palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri neskatās DTR televīzijas kanālus.
No aptaujas izriet, ka reģionā pakāpeniski pieaug DTR valstiskuma atbalstītāju skaits (no 15% pērnā gada janvārī līdz 20% 2016.gada jūnijā). Vienlaikus 15% pašpasludinātās republikas iedzīvotāju vēlas, lai Ukraina atgūtu suverenitāti pār reģionu (2015.gada janvārī šādu vēlmi izteica 13%). Aptaujas dati liecina, ka vairumam DTR iedzīvotāju trūkst izpratnes par pašpasludinātās republikas attīstības perspektīvām. Kā vienīgās pozitīvās DTR iezīmes respondenti nosauca zemos komunālos maksājumus un faktu, ka „republikā” nav sastopami „banderovieši” (stereotipisks rietumukraiņu-radikāļu apzīmējums), norādot, ka „vairāk DTR nav nekā pozitīva”.
Līdz ar DTR valstisko institūciju izveides procesu vērojama pakāpeniska DTR integrācija Krievijas finansiāli ekonomiskajā telpā. Pirmkārt, kopš 2015.gada septembra Donbasa pašpasludinātajās republikās kā vienīgā oficiālā norēķinu valūta tiek izmantots Krievijas rublis RUB. Otrkārt, saskaņā ar ziņu aģentūras „Bloomberg” datiem, DTR dzīvotspējas nodrošināšanai Krievija mēnesī izlieto 2,5 miljardus RUB. Treškārt, notiek Krievijas pasu izsniegšana reģiona iedzīvotājiem. Piemēram, 2016.gada maijā no Krievijas uz Donbasu tika nosūtīti 35 000 formulāri Krievijas pilsonības noformēšanai.

Ārpolitika

Ņemot vērā DTR starptautiski neatzīto statusu (šobrīd tās neatkarību ir atzinušas tikai pašpasludinātās Dienvidosetijas republika un LTR), faktiski nav iespējams runāt par nekāda veida DTR ārpolitiskās darbības virzieniem.
Kaut arī 2014.gada 24.maijā LTR un DTR pārstāvji paziņoja par nodomu izveidot tautas republiku konfederāciju – Novorossiju –, tomēr nekādi praktiski soļi tās izveidē nav sperti un to starpā pastāv muitas barjera.
Neskatoties uz DTR līderu publiski pausto gatavību realizēt Minskas vienošanās, kas paredz reģiona reintegrāciju Ukrainas sastāvā, viņu vēstījumi dažādām auditorijām atšķiras. Piemēram, 2015.gada septembrī A.Zaharčenko paziņoja, ka DTR negrasās atgriezties Ukrainas sastāvā, bet „īsteno diplomātisku cīņu ar teroristisku bandu”. 2016.gada maijā A.Zaharčenko, videorežīma veidā vēršoties pie Odesas un Harkovas apgabalu iedzīvotājiem, aicināja veicināt Ukrainas valstiskuma sairumu, bet 2016.gada 12.jūnijā viņš, vēršoties pie Krievijas iedzīvotājiem, paziņoja, ka „katrs no mums aizstāv un ir gatavs aizstāvēt līdz galam tiesības būt par krievu pasaules daļu”.

09. aprīlis

Drošība
09.04.2021
Ukrainas jautājumu kūrējošais Krievijas Prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks nācis klajā ar priekšlikumu padarīt Donbasa konflikta noregulēšanas sarunu gaitu publiski pieejamu, atsaucoties uz ziņu aģentūras „Interfax” rīkotajā sesijā „Krievija un pasaule: profesionāla saruna...

29. janvāris

Pašreizējā situācija
29.01.2021
Šī gada 28.janvārī Doņeckā notikušā foruma “Russkij Donbass” laikā Donbasa pašpasludināto republiku līderi prezentēja t.s. Doņeckas un Luhanskas tautu republiku politikas ideoloģisko pamatu doktrīnu, informē izdevums “Novosti Donbassa”.

02. oktobris

02.10.2020
Trīspusējās kontaktgrupas situācijas noregulēšanai Ukrainas austrumos Ukrainas delegācijas vadītājs, pirmais Ukrainas prezidents (1991.–1994.) Leonīds Kravčuks paziņoja, ka no amata atstādinātā Trīspusējās kontaktgrupas Ukrainas delegācijas vadītāja vietnieka Vitolda Fokina nostāja jautājumā par Kri...

03. jūnijs

03.06.2020
Šī gada 2.jūnijā vienas dienas vizītē Berlīnē uzturējās augsta līmeņa Ukrainas amatpersonu delegācija, kuras sastāvā ietilpa vicepremjers pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Oleksijs Rezņikovs, ārlietu un aizsardzības ministri Dmitro Kuļeba un Andrijs Tarans, kā arī Prezidenta biroj...

23. aprīlis

23.04.2020
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ir pārliecināts, ka viņa kadences laikā (līdz 2024.gadam) izdosies panākt Donbasa konflikta noregulējumu, liecina V.Zeļenska uzvaras 2019.gada 21.aprīlī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas pirmajai gadskārtai veltītajā filmā “Rik prezidenta Zelenskogo”...

08. aprīlis

08.04.2020
Koronavīrusa pandēmija un naftas cenas kritums rada priekšnoteikumus Donbasa konflikta noregulējumam, atsaucoties uz bijušo ASV vēstnieku Ukrainā Džona Herbsta, Stīvena Paifera un Viljama Teilora sagatavoto analītisko ziņojumu, raksta izdevums “Zerkalo Ņedeļi” .

07. janvāris

07.01.2020
2020.gadā Ukrainā, līdzīgi kā pērnā gada nogalē, būs vērojama augsta protestētāju aktivitāte, prognozē politologs Volodimirs Fesenko.

03. janvāris

Drošība
03.01.2020
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde sniegusi informāciju par prokrievisko kaujinieku zaudējumiem Donbasā 2019.gadā, š.g. 2.janvārī raksta ziņu izdevums „Liga.Bizness”.  

18. jūlijs

18.07.2019
Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, atbildot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina š.g. 17.jūlijā izdoto dekrētu par atvieglotiem noteikumiem Krievijas pilsonības iegūšanai visiem Doņeckas un Luhanskas apgabalos dzīvojošajiem Ukrainas pilsoņiem un cilvēkiem bez pilsonības, uzdeva Ārlietu min...

09. jūlijs

09.07.2019
Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis š.g. 8.jūlijā nāca klajā ar ierosinājumu Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam organizēt sarunas par situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos, piedaloties ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderiem, informē ziņu izdevums „Interfax-Ukraina”. ...

08. maijs

08.05.2019
Pastāv augsta varbūtība, ka par jauno Donbasa pašpasludināto republiku kuratoru Kremlī tiks iecelts bijušais Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Mihails Babičs, šī gada 7.maijā raksta bijušā Krievijas Prezidenta administrācijas Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārvalstīm pārvaldes priekšnieka Modest...

21. februāris

21.02.2019
Donbasa pašpasludinātajās republikās vērojama Krievijā dzīvojošā Ukrainas ceturtā prezidenta Viktora Janukoviča ietekmes nostiprināšanās, informē radio „Svoboda” projekts „Donbass Reaļii”.

29. janvāris

Drošība
29.01.2019
EDSO vadītāja speciālais pārstāvis Ukrainā un Trīspusējā kontaktgrupā (Ukraina, Krievija un EDSO, kā arī Donbasa pašpasludinātās republikas) Martins Saidiks ir izstrādājis jaunu Donbasa konflikta noregulējuma plānu, atsaucoties uz M.Saidika interviju Austrijas laikrakstam „Kleine Zeitung”, raksta Uk...

14. janvāris

14.01.2019
T.s. Doņeckas Tautas Republikā DNR ir vērojama ļoti slikta ekonomiskā situācija, atsaucoties uz Donbasā karojošo Latvijas nacionālboļševiku Benesu Aijo (segvārds „Čjornij Ļeņin”), raksta  Ukrainas izdevums „Obozrevateļ”.

12. novembris

12.11.2018
Šī gada 11.novembrī Donbasa pašpasludinātajās republikās notika vadītāju un parlamentu „vēlēšanas”, informē izdevums „Kommersant”.

1 - 15 no 57 rakstiem

1 2 3