Ilhams Alijevs: Atbrīvotajām zemēm būs jauns pārvaldības modelis

Līdz ar okupēto teritoriju atbrīvošanu Azerbaidžānas attīstībā ir sācies jauns posms, š.g. 18.janvārī intervijā AZTV paziņoja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, informē ziņu izdevums “Turan”.
Ilhams Alijevs akcentēja arī atbrīvoto zemju lielo potenciālu. “Tur ir milzīgs potenciāls - atjaunojamā enerģija, upes un ūdenskrātuves, vērtīgu derīgo izrakteņu zelta un vara rūdas atradņu vietas, auglīga augsne un tūrisma iespējas. Tas ir, šie reģioni kļūs par pamatu mūsu turpmākai attīstībai,” teica I.Alijevs, piebilstot, ka drīzumā sāks projektu īstenošanu un darbi tiks veikti, pamatojoties uz modernu vadības sistēmu, iesaistot pilsētplānošanu un valsts struktūru darbu.

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem:

Mūsu Viedoklis

Azerbaidžānas prezidents I.Alijevs š.g. 7.janvārī 2020.gada rezultātiem veltītā sanāksmē brīdināja ārvalstu kompānijas, kas īsteno nelikumīgu darbību Azerbaidžānas okupētajās teritorijās, vienlaikus akcentējot, ka “tās tiks sauktas pie atbildības”. “Lai tās (kompānijas) zina un gatavojas,” teica I.Alijevs. Viņš arī kritizēja Krievijas miera uzturētāju darbību, kas ļauj ārvalstniekiem iebraukt Kalnu Karabahā, un norādīja, ka neviens ārvalstnieks, neviena organizācija, izņemot Sarkano Krustu, bez Baku atļaujas nedrīkst iebraukt Kalnu Karabahas teritorijā.
Pēc otrā Kalnu Karabahas kara, kas ilga no 2020.gada 27.septembra līdz 10.novembrim, Armēnijas un Baku starpā ir vēl daudz neatrisinātu jautājumu. Viens no tiem ir Kalnu Karabahas statuss. Baku stingri pieturas pie principa, ka Kalnu Karabaha ir starptautiski atzīta Azerbaidžānas teritorija un tikai Baku ir tiesības uz to. Savukārt Erevāna un Stepanakerta turpina uzstāt uz Kalnu Karabahā dzīvojošo pašnoteikšanās tiesībām.
Š.g. 18.janvārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē Kalnu Karabahas konflikta risināšanas jautājumā akcentēja vairākus sarežģījumus, tostarp gūstekņu apmaiņā, Baku liegumā Armēnijas amatpersonām apmeklēt Kalnu Karabahu un Armēnijas amatpersonu politizētajā retorikā.
Gūstekņu apmaiņas jautājums šobrīd ir nonācis strupceļā. Baku skatījumā vairāk nekā 60 gūstā saņemtās Armēnijas militārpersonas pēc 2020.gada 9.novembrī parakstītās Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas līderu vienošanās par kara pārtraukšanu Kalnu Karabahā ir traktējamas nevis kā gūstekņi, bet kā noziedznieki–teroristi. Šajā jautājumā arī Maskavai līdz šim nav izdevies izdarīt spiedienu uz Azerbaidžānu . S.Lavrovs preses konferencē norādīja, ka ar gūstekņu problemātikas risināšanu varētu nodarboties EDSO Minskas grupa.
Vienlaikus jāatzīmē, ka EDSO Minskas grupa tiek kritizēta par nespēju 30 gadu laikā rast risinājumu Kalnu Karabahas konfliktam. Iespējams, S.Lavrova izteiktais ierosinājums EDSO Minskas grupai iesaistīties gūstekņu problemātikā liecina par Maskavas centieniem neveiksmes sarežģītu jautājumu risināšanā “norakstīt” uz citiem aktoriem.
Baku stingrā nostāja gūstekņu jautājumā liecina par Maskavas ierobežotām iespējām izdarīt spiedienu uz Azerbaidžānu, kas savu politiku īsteno ciešā sadarbībā ar savu sabiedroto Turciju.

Foto: trend.az
Ilhams Alijevs un Redžeps Tajjips Erdogans