Jaunievēlētais ASV prezidents Džozefs Baidens par CIA direktora amata kandidātu izraugās bijušo vēstnieku Krievijā

14.01.2021 komentāri
Atslēgas vārdi: ASV, Krievija, Specdienesti, Ārpolitika
Foto: kommersant.ru
Viljams Bērnss

Jaunievēlētais ASV prezidents Džozefs Baidens par Centrālās izlūkošanas pārvaldes CIA direktora amata kandidātu izraudzījies bijušo vēstnieku Krievijā un valsts sekretāra vietnieku Viljamu Bērnsu, informē  izdevums „Kommersant”.
Dž.Baidena oficiālajā paziņojumā V.Bērnss tiek raksturots kā pieredzējis diplomāts, kurš apzinās, ar kādiem draudiem saskaras ASV. Atzīmēts, ka viņš būs pirmais karjeras diplomāts, kurš kļūs par CIA direktoru.
„Kommersant” vērš uzmanību, ka V.Bērnss, kurš šobrīd ir Kārnegi fonda prezidents, diplomātiskajā dienestā ir nostrādājis 33 gadus. No 2005. līdz 2008.gadam viņš bijis ASV vēstnieks Krievijā, bet Baraka Obamas administrācijā viņš ieņēmis valsts sekretāra vietnieka amatu (šajā postenī reti tiek nozīmēts profesionāls diplomāts).
Pēc Maskavas Kārnegī centra direktora Dmitrija Treņina teiktā, V.Bērnsu ASV un citās valstīs uzskata par vienu no ievērojamākajiem savas paaudzes diplomātiem. Eksperts V.Bērnsu dēvē par Dž.Baidenam pietuvinātu cilvēku, kas nozīmē „stingru kontroli pār izlūkošanu no prezidenta puses”, savukārt Krievijai tas nozīmē Vašingtonas politikas paredzamības faktoru. V.Bērnss ir kritiski noskaņots pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina ārējo un iekšējo politiku, tomēr vienlaikus diplomāts iestājas par stabilām attiecībām ar Maskavu, rezumē D.Treņins.
Atzīmēts, ka pēc diplomāta karjeras noslēgšanas V.Bērns bijis galvenais sarunvedējs slepenajās sarunās ar Irānu, kas pēc tam lika pamatus 2015.gada Kopīgajam visaptverošajam rīcības plānam [t.s. „Irānas kodolvienošanās”].
Neskatoties uz Krievijas kritiku, V.Bērnss vienlaikus apšauba arī atsevišķus ASV lēmumus, tajā skaitā arī plānus par Ukrainas un Gruzijas integrāciju NATO. Saskaņā ar V.Bērnsa rakstīto grāmatā „Neredzamais spēks. Kā strādā amerikāņu diplomātija”, saistības, kas sākotnēji atspoguļojās alianses interesēs, „pārvērtās par tukšu skaņu” un „NATO durvis tika uzlauztas un atvērtas Gruzijai un Ukrainai”. Diplomāts uzskata, ka „Putins to uzskatīja par pēdējās koši sarkanās līnijas pārkāpšanu, kā kopumā tā uzskatītu jebkurš iespējamais Krievijas līderis”.
„Kommersant” iepriekš ziņoja, ka Krievijas varasiestādes bija paudušas cerību, ka V.Bērnss tiks nominēts valsts sekretāra amatā. Tomēr rezultātā par valsts sekretāru tika nominēts Entonijs Blinkens.

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem:

Mūsu Viedoklis

Jānorāda, ka V.Bērnss, kurš pārvalda krievu, franču un arābu valodu, ir speciālists ne tikai Krievijas, bet arī Tuvo Austrumu (no 1998. līdz 2001.gadam bijis ASV vēstnieks Jordānijā, bet no 2001. līdz 2008.gadam – ASV valsts sekretāra palīgs Tuvo Austrumu lietās) jautājumos.
V.Bērnss nav Ķīnas speciālists, taču kā diplomāts ir strādājis ar ķīniešiem. Piemēram, 2009.gadā, kad B.Obamas administrācija centās uzlabot attiecības ar Pekinu (šajā laika periodā bija aktuāla ideja par abu valstu sadarbību jeb G2), V.Bērnss, būdams ASV valsts sekretāra vietnieks politiskajos jautājumos, veica pārrunas ar Ķīnas vadību, lai gūtu tās atbalstu sankciju ieviešanā pret Teherānu. Pēc tam V.Bērnss, jau būdams ASV valsts sekretāra vietnieks, Pekinu apmeklēja 2012. un 2014.gadā.
Vērts atzīmēt, ka Dž.Baidens šobrīd turpina veidot savu spēka bloku. Š.g. 13.janvārī tika paziņots, ka par ASV prezidenta padomnieku nacionālajā drošībā vietnieci tiek nominēta Anna Noibergera, kura Nacionālās drošības aģentūrā NSA kūrē kiberdrošības jautājumus.
Savukārt par prezidenta padomnieci iekšzemes drošības jautājumos tiek nominēta kādreizējā ASV enerģētikas sekretāra vietniece Elizabete Šervuda-Rendala, kura no 1994. līdz 1996.gadam bija ASV aizsardzības sekretāra palīga Krievijas, Ukrainas un Eirāzijas lietās vietniece.