Izvērstā meklēšana

Kalnu Karabahas Republika

Ģeogrāfija
Foto: aif.ru 
Kalnu Karabahas Republika

Kalnu Karabahas Republika ir pašpasludināta valsts, kas de iure tiek atzīta kā Azerbaidžānas teritorija, bet de facto – tā ir neatkarīga armēņu republika, kas ir ļoti cieši saistīta ar Armēniju.
1991.gada 2.septembrī Kalnu Karabahas apgabala padome pasludināja Kalnu Karabahas autonomo apgabalu par Kalnu Karabahas Republiku. 1991.gada 10. decembrī Kalnu Karabahas Republikā tika organizēts referendums par neatkarību, bet 1992.gada 6.janvārī tika pieņemta Kalnu Karabahas Republikas Neatkarības deklarācija. Šo notikumu iespaidā sākās atklāts militārs konflikts starp Azerbaidžānu un Armēnijas atbalstīto Kalnu Karabahu, kas ilga no 1992. līdz 1994.gadam, un kura rezultātā Kalnu Karabaha (jeb Arcaha, kā to dēvē paši armēņi) ieguva savu „neatkarību”.
Kalnu Karabahu nav atzinusi neviena no ANO dalībvalstīm, vienlaikus tai ir savas pārstāvniecības septiņās ANO dalībvalstīs.
Kalnu Karabahas Republika atrodas Mazā Kaukāza kalnu grēdas dienvidaustrumu daļā, Karabahas plakankalnes austrumu daļā un Karabahas ielejā, veidojot lielu daļu no Kūras un Araksas zemienes.
Lielākajai Kalnu Karabahas teritorijas daļai raksturīgs izteikti kalnains reljefs, tās vidējais augstums ir 1100 metri virs jūras līmeņa.     
Kalnu Karabahas rietumos no ziemeļiem uz dienvidiem plešas Karabahas kalnu grēda, bet ziemeļu daļā atrodas tās augstākā virsotne – Gomšasar (3724 m).

Iedzīvotāji

Saskaņā ar 2005.gada Kalnu Karabahas tautas skaitīšanas datiem, pašpasludinātajā republikā dzīvoja 137 737 cilvēki, no kuriem 137 380 (99,74%) bija armēņi, 171 – krievs (0,1%), 22 – grieķi (0,02%), 21 – ukrainis (0,02%), 12 – gruzīni (0,01%), 6 – azerbaidžāņi (0,005%) un 125 – citu tautību pārstāvji (0,1%).
Saskaņā ar 2015.gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem datiem, Kalnu Karabahas iedzīvotāju skaitliskais sastāvs 10 gadu laikā ir pieaudzis teju par 10 000 – līdz 146 260 cilvēku.
Pēc reliģiskās piederības lielākā daļa Kalnu Karabahas Republikas iedzīvotāju ir Armēņu apustuliskās baznīcas Kalnu Karabahas Republikas Arcahas diecēzes draudzes locekļi.

Administratīvais iedalījums
Foto: wikipedia.org
Kalnu Karabahas administratīvais iedalījums

Kalnu Karabahas republika ir iedalīta  astoņos rajonos – Šaumjanas (1), Martakertas (2), Askeranas (3), Martuni (4), Hadrutas (5), Šušas (6), Kašatagas (7) un  Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas (ar rajona statusu).
Kalnu Karabahā ir 10 pilsētas, 210 ciemati, 239 apdzīvoti punkti. Lielākās pilsētas ir Stepanakerta (apmēram 55 200 iedzīvotāji), Martuni (10 200), Martakerta (4600), Šuša (4200), Hadruta (4100) un Berdzora (3300).

Ekonomika

Padomju gados Kalnu Karabaha bija nošķirta no Armēnijas lauksaimniecības reģiona, un tās ekonomika bija ārkārtīgi vāji attīstīta. No 1985. līdz 1986.gadam Kalnu Karabahā īstenotās pretalkohola kampaņas rezultātā republikas ekonomika nopietni cieta (tika likvidēti vīnogulāji un slēgtas alkoholu ražojošās rūpnīcas) – reģionālā iekšzemes kopprodukta recesija sasniedza 43%. Kaut arī 1987.gadā pretalkohola kampaņa tika apturēta, vīnogulāji un alkohola industrija netika atjaunota. Šim ekonomikas kritumam sekoja daudz nopietnāks izaicinājums – Kalnu Karabahas karš (1991. – 1994.gads), kas pilnībā iznīcināja Kalnu Karabahas jau tā vājo ekonomiku.
Saskaņā ar Kalnu Karabahas oficiālajiem datiem, pēdējo desmit gadu laikā, pateicoties diasporas palīdzībai, Kalnu Karabahas ekonomika strauji auga, bet pēdējos gados tā pat dubultojās. 2017.gadā IKP pieaugums bija 15,6%, kas iedzīvotājiem radīja pamatotus jautājumus, ņemot vērā, ka viņu ienākumi būtiski atpalika no IKP pieauguma tempa. Attiecībā uz 2017.gadu, no 15,6% IKP pieauguma aptuveni 9% nodrošināja ieguves rūpniecības izaugsme, kā rezultātā ieguva lielie uzņēmēji, ārvalstu investori un daļēji arī budžets, taču iedzīvotāji no tā saņēma ļoti maz.
2018.gadā IKP pirmajos 9 mēnešos pieauga par 12,2%, tostarp 5% uz ieguves rūpniecības rēķina. Gada beigās izaugsme tika lēsta aptuveni 11%. Kalnu Karabahas iestādes prognozēja, ka 2018.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju būs 4 260 USD.
2018.gada pirmajos deviņos mēnešu ārējā tirdzniecība palielinājās par 24%, eksportam pieaugot par 38%, bet importam – par 18%. Kaut arī tirdzniecības deficīts saglabājās, tas 2018.gadā samazinājās galvenokārt kalnrūpniecības dēļ. 
2018.gadā bezdarba līmenis Kalnu Karabahā bija zemāks nekā Armēnijā un veidoja aptuveni 13%, nabadzības līmenis bija 21,6%. Tajā pašā laikā reālās algas pieaugums atpalika no ekonomikas izaugsmes.
Kalnu Karabahas valūta ir drams, kas faktiski tiek izmantots iekšējos norēķinos un apmaiņā pret Armēnijas dramu. Kalnu Karabahas drams savas mazās nominālvērtības un ierobežotās pieejamības dēļ ir naudas kolekcionāru interešu priekšmets.
Viena no vadošajām Kalnu Karabahas ekonomikas nozarēm ir elektroenerģija. Pašpasludinātā republika nodrošina apmēram 70% no pašu elektroenerģijas vajadzībām. Lielākais elektroenerģijas avots pašpasludinātajā republikā ir Sarsangas hidroelektrostacija (jauda 50 MW) uz Terteras upes. Kalnu Karabahas upju tīkli ļauj gandrīz visos rajonos izveidot mini hidroelektrostacijas. Kopumā Sarsangas hidroelektrostacija ar mazajām stacijām vidēji saražo 130 miljonus kWh elektroenerģijas gadā. Klanu Karabahas kopējā jauda ik gadu republikai ļauj saražot līdz 700 miljoniem kWh elektroenerģijas, kas ir divreiz vairāk par Kalnu Karabahas iedzīvotāju vajadzībām. Kalnu Karabahas mērķis nākotnē ir eksportēt elektroenerģiju.
Kalnu Karabahas ārējās ekonomiskās attiecības ir cieši saistītas ar Armēniju, kas ir galvenā Kalnu Karabahas „valstiskuma” sponsorētāja. Armēnijā Kalnu Karabahas preces kļūst par armēņu preci un var brīvi iekļūt pasaules tirgū. Kalnu Karabaha pamatā eksportē pārtiku (vīnu, sulas, tabaku, augļus), mākslas priekšmetus (paklājus, rotaslietas) un vara rūdu.
Viens no veiksmīgākajiem Kalnu Karabahas uzņēmumiem ir Drombonas kombināts, kas nodarbojas ar vara un zelta ieguvi un apstrādi. Kalnu Karabahā ir arī rūpnīcas, kas ražo un pārstrādā dažāda veida celtniecības akmeņus, piemēram, šūnakmeni, bazaltu, granītu un kaļķakmeni.
Kalnu Karabahai nav iespēju tiešā veidā saņemt kredītus no starptautiskajām finanšu organizācijām, republikas vienīgā iespēja ir tos saņemt sadarbībā ar Armēniju. Kalnu Karabahas ekonomika ir cieši saistīta ar Armēnijas ekonomiskajām iespējām.
Kalnu Karabaha saņem atbalstu arī no armēņu diasporas ārvalstīs (pamatā no ASV), kas gadā ir apmēram 10-12 miljoni USD. Diaspora stingri seko līdzi tam, kādos projektos šī nauda tiek ieguldīta.
 

Personas
Foto: news.am
Araiks Arutjunjans

2020.gada š.g.14.aprīlī pašpasludinātajā Kalnu Karabahas Republikā notikušajās prezidenta vēlēšanās otrajā kārtā uzvarēja bijušais republikas premjerministrs Araiks Arutjunjans, saņemot 88% vēlētāju atbalstu un aiz sevis atstājot savu sāncensi – Kalnu Karabahas ārlietu ministru Masi Mailjanu. 
A.Arutjunjans pārstāv varas partijas bloku “Brīvā Dzimtene – Apvienotais pilsoniskais bloks” un ir gatavs sadarboties ar visiem politiskajiem spēkiem, kas ir gatavi pieņems programmu Arcahas sociālekonomiskajai attīstībai un drošībai, kā arī to, ka „Arcaha – tā ir Armēnija un punkts”.
A.Arutjunjana ievēlēšanu prezidenta amatā atbalstīja arī bijušais Kalnu Karabahas prezidents Bako Saakjans, republikas lielākie finanšu, administratīvie un informācijas resursi, kā arī Krievijas uzņēmējs un filantrops Rubens Vardanjans.
Tiek uzskatīts, ka A.Arutjunjans varētu īstenot no Armēnijas budžeta daudz neatkarīgāku ekonomikas politiku, jo viņam ir savi finansēšanas avoti un liela pieredze ekonomikas pārvaldībā.
 

Iekšpolitika

Kaut arī Kalnu Karabahai ir valstiskumam nepieciešamās pazīmes: konstitūcija, likumi, pārvaldes struktūras, policija, bruņotie spēki, valsts simbolika un pārstāvniecības ārvalstīs, tai tomēr nav starptautiski un juridiski apstiprinātas vietas pasaules politiskajā kartē.
Pašpasludinātā Kalnu Karabaha pēc konstitucionālās iekārtas ir prezidentāla republika, kur prezidents tiek ievēlēts tiešās tautas vēlēšanās uz pieciem gadiem.
2017.gada 17.janvārī Kalnu Karabahā notika referendums par jaunās konstitūcijas projektu, kas paredzēja Kalnu Karabahas pāreju no daļēji prezidentālas uz prezidentālu valsts pārvaldes formu, nosakot, ka Kalnu Karabahas prezidents būs arī valdības vadītājs, bet premjerministra amats tiks likvidēts. Referendumā piedalījās 76,44% balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem jauno konstitūcijas atbalstīja 87,6% vēlētāju.
Saskaņā ar jauno konstitūciju prezidentam ir tiesības izveidot valdību un kļūt par tās vadītāju. Jaunajā konstitūcijas projektā Kalnu Karabahas Republika ir nosaukta par Arcahas Republiku (sens armēņu nosaukums). Konstitūcijas 1.panta 2.punkts nosaka, ka Kalnu Karabahas Republikas un Arcahas Republikas nosaukumi ir identiski.
Republikas nenoteiktais statuss un pastāvošie karadarbības draudi nopietni ietekmē Kalnu Karabahas un tās iedzīvotāju dzīvi. Kalnu Karabahas īstenotās politikas prioritāte ir stipras, demokrātiskas, sociālas un tiesiskas valsts izveide un drošības nodrošināšana Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Drošības jautājumiem Kalnu Karabahā tiek pievērsta īpaša uzmanība, par ko liecina kaut vai 30 000 lielais Kalnu Karabahas armijas skaitliskais sastāvs. Kalnu Karabahas iedzīvotāju vidū ir vērojams augsts patriotisma līmenis – gatavība aizstāvēt savu zemi, kas savā veidā kompensē Azerbaidžānas kā naftas eksportētājvalsts daudz lielākās iespējas ieguldīt savu Bruņoto spēku attīstībā.
 

Ārpolitika

Kalnu Karabahas īstenotās ārpolitikas galvenais mērķis ir panākt republikas neatkarības atzīšanu.
Kalnu Karabaha savā ārpolitikā īsteno daudzpakāpju politiku, lai panāktu starptautisku atzīšanu, sākot ar municipālo un reģionālo līmeni un pārejot uz valsts mēroga līmeni. Kalnu Karabaha veic pasākumus, lai starptautisko sabiedrību informētu par savu pilsoņu pašnoteikšanās tiesībām. Kalnu Karabahas neatkarību, pateicoties armēņu spēcīgajām diasporām āvalstīs, ir atzinuši vairāki ASV štati – Masačūsetsas, Rodailendas, Menas, Luizianas, Kalifornijas, Džordžijas un Havaju štats, Austrālijas štats – Jaunā Dienvidu Velsa, Basku zeme (Spānija) un vairākas pilsētas, tostarp Losandželosa. Kalnu Karabahas vadības skatījumā republikas atzīšana ir tikai laika jautājums.
Kalnu Karabaha sadarbojas ar EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājvalstīm – Krieviju, Franciju un ASV. Īpašu nozīmi Kalnu Karabaha ārpolitikā pievērš savstarpējām attiecībām ar Krieviju, ar ko ir saistīta vēsturiski, ekonomiski, kā arī kultūras saitēm, tostarp Krievijā ir lielākais armēņu diasporas segments.
Līdz 1997.gadam Kalnu Karabaha piedalījās EDSO Minskas grupas sarunās [Kalnu Karabahas konflikta risināšanas jautājumā]. Armēnijas un Kalnu Karabahas vadība uzstāj, ka konflikta noregulējums nav iespējams bez Kalnu Karabahas kā pilntiesīgas sarunu dalībnieces iesaistīšanas sarunu procesā, taču Azerbaidžāna tam iebilst.

Foto: nkr-news.com
(Priekšplānā trešais no kreisās) toreizējais Kalnu Karabahas prezidents Bako Saakjans tikšanās laikā ar Francijas parlamenta deputātu grupu 2015.gada 9.maijā 

 Kalnu Karabahai ir savas pārstāvniecības Armēnijā, Krievijā, ASV, Francijā, Libānā, Austrālijā, Vācijā. Pārstāvniecības veic vēstniecību funkcijas. Līdzās politiskajām funkcijām pārstāvniecības sadarbojas ar konkrētajām valstīm investīciju piesaistei republikas ekonomikai.
Kalnu Karabahai svarīgs diplomātisks resurss ir armēņu diaspora un tādas ietekmīgas organizācijas kā Armēņu Nacionālā komiteja ASV, Armēņu Asambleja ASV, Armēņu organizācija Francijā un citas. Minētās organizācijas lobē Kalnu Karabahas intereses. Sadarbībā ar armēņu diasporu tiek realizēti arī dažādi humānie projekti.
2013.gada martā Francijas parlamenta deputātu grupa izveidoja „Draudzības grupu” ar Kalnu Karabahu. 2013.gada martā Lietuvas parlamentā tika izveidota „Starpparlamentārā sakaru ar Kalnu Karabahu grupa”.
Vienlaikus, neskatoties uz Kalnu Karabahas centieniem panākt pašpasludinātās republikas neatkarības atzīšanu, visticamāk, tas ir neaizsniedzams mērķis. Tam par iemeslu ir Azerbaidžānas, kas ir naftas eksportētājvalsts, stingrā nostāja pret divu armēņu republiku (Armēnijas un Kalnu Karabahas) izveidi Dienvidkaukāzā. Tāpat nevar izslēgt, ka Maskava, kurai ir svarīgas attiecības ar Turciju, varētu panākt savstarpēji izdevīgu vienošanos ar Ankaru – Azerbaidžānas ciešāko sabiedroto – un piespiest Armēniju pakāpeniski atgriezt Azerbaidžānai Kalnu Karabahas teritoriju. Tāpat nevar izslēgt, ka, ņemot vērā gadu desmitiem kultivēto armēņu un azerbaidžāņu savstarpējo naidu, kara atsākšanos.
Kalnu Karabahas status quo nevar būt mūžīgs. Tam – agrāk vai vēlāk, politiskā vai militārā ceļā – būs jārod risinājums.

13. aprīlis

Iesaistītās puses
13.04.2021
Š.g. 12.aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs Kara trofeju parka atklāšanā paziņoja, ka Baku “vēl nav saņēmusi, bet saņems” atbildi uz jautājumu, kā Armēnijas Bruņotie spēki ir ieguvuši operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander-M”, kas ir tikai Krievijas armijas apbruņojumā. ...

09. aprīlis

Iesaistītās puses
09.04.2021
ASV ir gatavas palīdzēt Armēnijai un Azerbaidžānai konflikta noregulēšanā, ja Baku un Erevāna būs tajā ieinteresētas, informēja ASV valsts sekretāra vietnieks Džordžs Kents, š.g. 8.aprīlī raksta ziņu izdevums “Turan”.

30. marts

Pašreizējā situācija
30.03.2021
Kalnu Karabahā noticis uzbrukums automašīnai, kurā tika vesti karā bojā gājušie armēņu karavīri. Šis jau ir otrais incidents, kas vērsts pret armēņu automašīnām, pēdējās nedēļas laikā, atsaucoties uz Kalnu Karabahas Cilvēktiesību aizstāvja biroja pārstāvja ziņoto, š.g. 30.martā raksta ziņu izdevums ...

26. marts

Pašreizējā situācija
26.03.2021
Pašpasludinātajā Kalnu Karabahas Republikā krievu valodai piešķirts oficiālās valodas statuss. Attiecīgo likumprojektu Kalnu Karabahas parlaments pieņēma š.g. 25.martā, veicot grozījumus likumā “Par valodu”, š.g. 25.martā raksta ziņu izdevums “Novosti-Armenija”.

24. marts

Drošība
24.03.2021
Baku un Erevāna turpina strīdēties par to, vai Azerbaidžānā ir Armēnijas karagūstekņi. Azerbaidžānas Ārlietu ministrija apgalvo, ka pēc pagājušā gada karadarbības beigām Kalnu Karabahā aizturētie netiek uzskatīti par gūstekņiem un viņiem būs jāatbild likuma priekšā. Savukārt armēņu gūstekņu interešu...

15. marts

Pašreizējā situācija
15.03.2021
Ungārijas nostāja vienmēr ir bijusi, ka Azerbaidžānas teritoriālā integritāte ir jāatjauno tās starptautiski atzītajās robežās, savas vizītes laikā Baku š.g. 10.martā paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pīters Sijarto, informē “Turan”.

16. februāris

Pašreizējā situācija
16.02.2021
Š.g. 14.februārī Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva vadībā Fizuli rajonā notika dzelzceļa Horadiza-Agbenda ieklāšanas ceremonija, informē ziņu izdevums “Turan”.

25. janvāris

Iesaistītās puses
25.01.2021
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiroatlantiskās drošības centra vadošais pētnieks Sergejs Markedonovs, komentējot Irānas ārlietu ministra Mohamada Džavāda Zarīfa vizīti Kaukāza reģionā un Krievijā, norādīja, ka šādas Irānas diplomātiskās aktivitātes cēloņi ir acīmredzami, š.g. 21.j...

19. janvāris

Pašreizējā situācija
19.01.2021
Līdz ar okupēto teritoriju atbrīvošanu Azerbaidžānas attīstībā ir sācies jauns posms, š.g. 18.janvārī intervijā AZTV paziņoja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, informē ziņu izdevums “Turan”.

13. janvāris

Iesaistītās puses
13.01.2021
Armēnijas opozīcijas “Dzimtenes glābšanas kustības” izvirzītais premjerministra amata kandidāts Vazgens Manukjans uzskata, ka š.g. 11.janvārī Maskavā notikušās Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas līderu Vladimira Putina, Nikola Pašinjana un Ilhama Alijeva sarunas un parakstītais trīspusējais paziņ...

08. janvāris

Drošība
08.01.2021
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs 2020.gada rezultātiem veltītā sanāksmē akcentēja, ka Azerbaidžāna Kalnu Karabahas otrajā karā parādīja atbildību un taisnīgumu, neieejot Armēnijas teritorijā, lai gan no tās tika izšautas raķetes un nogalināti desmitiem Azerbaidžānas pilsoņu, š.g. 7.janvārī ra...

18. decembris

18.12.2020
Krievija var palielināt miera uzturētāju skaitu Kalnu Karabahā, ja visas konfliktā iesaistītās puses to uzskatīs par nepieciešamu, š.g. 17.decembra preses konferencē teica  Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

30. novembris

Pašreizējā situācija
30.11.2020
Š.g. 29.novembrī ziņu izdevums „Interfax”, atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju,  raksta, ka kopš Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas noslēgtās vienošanās par kara pārtraukšanu Kalnu Karabahā savās dzīves vietās pašpasludinātajā republikā ir atgriezušies 23 514 (tiek lēsts...

26. novembris

Pašreizējā situācija
26.11.2020
Kalnu Karabahas Dadivankas vīriešu klostera abats Ovaness š.g. novembrī kļuva zināms visai pasaulei – viņš demonstratīvi atteicās atstāt seno Dadivankas klosteri (Keļbadžaras rajons), kas atrodas teritorijā, kas līdz 25.novembrim bija jāatgriež Azerbaidžānas kontrolē. Šobrīd klosteri apsargā atseviš...

24. novembris

24.11.2020
Bijušais ASV armijas komandieris Eiropā ģenerālis Bens Hodžess publicēja vēstuli “EU Observer”, kur viņš runā par notikumu attīstību Kalnu Karabahā, kā arī paziņoja, ka NATO nekavējoties jānosūta uzaicinājums Gruzijai pievienoties aliansei, š.g. 23.novembrī raksta ziņu izdevums “Gruzija Online”. ...

1 - 15 no 69 rakstiem

1 2 3