Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova preses konference

19.01.2021 komentāri
Atslēgas vārdi: Krievija, Ārpolitika
Foto: cn.reuters.com
Sergejs Lavrovs

Š.g. 18.janvārī tiešsaistes režīmā notika Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova preses konference, kurā tika apkopots 2020.gadā paveiktais, informē  ziņu aģentūra “TASS”.
Preses konferencē tika apspriesti tādi jautājumi kā, Krievijas un Rietumu attiecības, jaunievēlētā ASV prezidenta Džozefa Baidena administrācijas potenciālā politika, situācija Āzijas reģionā utt.
Maskavas un Rietumu valstu attiecību sakarā S.Lavrovs norādīja, ka Krieviju uztrauc ASV un to sabiedroto darbības starptautiskās drošības graušanā. Pēc viņa teiktā, ārpus ANO ietvariem tiek veidoti “ekskluzīvi mehānismi, tā saukto domubiedru grupas”, kuru lēmumus cenšas uzspiest visiem starptautisko attiecību dalībniekiem.
Ministrs kritizēja Rietumus par to, ka tie, apsūdzot Krieviju, nesniedz vērā ņemamus pierādījumus. Kā piemēri tika minēti iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, t.s. “Skripaļu lieta”, avioreisa MH17 traģēdija, kā arī opozicionāra Alekseja Navaļnija situācija.
Komentējot A.Navaļnija lietu, S.Lavrovs pauda viedokli, ka Rietumu politiķu komentāri par opozicionāru ir domāti, lai novērstu uzmanību no “dziļākās krīzes, kādā atrodas liberālās attīstības modelis”. Ārlietu resora vadītājs uzskata, ka ārpolitiskais konteksts A.Navaļnija lietā ir mākslīgs, kā arī kritizē Vācijas sniegtos pierādījumus par politiķa indēšanu. Pēc S.Lavrova teiktā, Krievija A.Navaļnija analizēs nebija konstatējusi indīgo vielu klātbūtni, tāpēc krimināllieta netika ierosināta.
Krievijas un ASV attiecību sakarā ministrs uzskata, ka Dž.Baidena administrācija centīsies panākt vienošanos sfērās, kurās Vašingtonai tas ir izdevīgi un kurās amerikāņi nevar iztikt bez dialoga. “Man ir tāda sajūta, ka Krievijas virzienā [ASV] manieres varbūt būs nedaudz vairāk pieklājīgākas. Bet kopumā politika diez vai mainīsies,” teica S.Lavrovs, kurš Dž.Baidena komandu vērtē kā profesionālu un tādu, ar kuru varēs strādāt apbruņojuma kontroles jautājumos.
Komentējot kiberdrošības sfēru ārlietu ministrs aicināja Rietumus minētajā jautājumā sadarboties ANO ietvaros un “balstīties veselajā saprātā”. Maskava savukārt plāno kibersfēras jautājumus aktualizēt Šanhajas Sadarbības organizācijas, BRICS, KDLO, NVS un Eirāzijas Ekonomikas savienības ietvaros.
S.Lavrovs uzsvēra, ka Krievijas un Ķīnas kopīgās militārās mācības ir vērstas uz abu valstu kaujas spēju paaugstināšanas un nav vērstas pret Japānu. Ministra ieskatā draudus rada ASV plāni Japānas un Dienvidkorejas teritorijā izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas un vidējas un tuvas darbības raķetes. Krievija, pēc ārlietu resora vadītāja teiktā, nenovēro, ka Ziemeļkoreja, kas š.g. 14.janvārī militārajā parādē prezentēja jaunās no zemūdenes palaižamās ballistiskās raķetes, šobrīd eskalētu situāciju reģionā.

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem:

Mūsu Viedoklis

S.Lavrova lielā preses konference ir uzskatāma par režisētu pasākumu, kuru vadīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve, Rietumos par „runājošo galvu” dēvētā Marija Zaharova. Uzkrītoši, ka pirmo jautājumu M.Zaharova lūdza uzdot Itālijas žurnālistei, lai S.Lavrovs savā atbildē varētu definēt Itāliju kā Krievijai labvēlīgu, ērtu valsti Eiropas Savienībā, ar kuru Krievijai ir labas attiecības, savukārt otrs jautājums kontrastam tika uzdots par „vēršanos pret krievvalodīgajiem žurnālistiem Latvijā”, lai S.Lavrovs varētu norādīt uz Krievijai neērtajām Baltijas valstīm Eiropas Savienības ietvaros.
Š.g. 18.janvārī, kad tiesa piesprieda A.Navaļnijam pagaidu arestu līdz š.g. 15.februārim, vajadzēja notikt Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova brīfingam, kura atcelšanu Kremļa pārstāvis skaidroja ar vēlmi “nenovirzīt” žurnālistus no S.Lavrova preses konferences.
A.Navaļnijs un viņa sieva Jūlija Navaļnija Krievijā no Vācijas, kur notika opozicionāra ārstēšanās, ieradās š.g. 17.janvārī. Sākotnēji lidsabiedrības “Pobeda” reisam vajadzēja piezemēties lidostā “Vnukovo”, kur opozicionāru bija sagaidījuši viņa atbalstītāji, tomēr “tehnisku iemeslu” lidmašīna nolaidās lidostā “Šeremetjevo”. Politiķis tika aizturēts, izejot pasu kontroli.
Š.g. 2.februārī tiesa skatīs A.Navaļnija lietu par nosacīti piespriestā cietumsoda pārvēršanu reālā cietumsodā. Savukārt politiķa štābs ir aicinājis š.g. 23.janvārī Krievijā rīkot mītiņus visā Krievijā A.Navaļnija atbalstam.
Plānots, ka š.g. 21.janvārī Eiropadomes jeb ES dalībvalstu līderu sanāksmē tiks runāts par A.Navaļnija situāciju. Savukārt š.g. 25.janvārī Ārlietu padome jeb ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iniciatīvas, iespējams, varētu skatīt jautājumu par sankciju piemērošanu sakarā ar A.Navaļnija aizturēšanu.