Izvērstā meklēšana

Gruzija

Ģeogrāfija
Foto: ezilon.com
Gruzija

Gruzija atrodas Kaukāza centrālajā un rietumu daļā. Republikas kopējā platība ir 69 700 km². Gruzijas robežas kopgarums ir 1461 km, robežas posms ar Armēniju ir 164 km, ar Azerbaidžānu – 322 km, ar Krieviju – 723 km, ar Turciju – 252 km. Melnās jūras krasta līnija ir 310 km gara.
Lielu daļu teritorijas veido kalni: ziemeļos – Lielā Kaukāza, dienvidos – Mazā Kaukāza kalnu grēdas (augstākās virsotnes ir Šhara (5068 m) un Kazbeks (5033 m), bet starp tām atrodas Kolhīdas zemiene, Kartlijas un Alazni ieleja. Gruzijas zemākais punkts atrodas Melnajā jūrā (0 m virs jūras līmeņa), bet augstākais punkts ir Šhara (5068 m virs jūras līmeņa). Lielākās upes ir Kūra un Rioni, ezeri – Paleostomi un Aletkela.    

Foto: grigoryev.net
Kazbeka kalns

Klimats Gruzijas rietumos ir subtropisks, austrumos – mērens. Janvārī vidējā gaisa temperatūra ir no +3°C (Kolhīdas ieleja) līdz -2°C (Ivērijas ieleja), augustā vidējā temperatūra ir no +23°C līdz +25°C. Klimatiskie apstākļi un augsne ļauj audzēt tēju un citrusaugus. Nokrišņu daudzums rietumos ir līdz 2800 mm gadā, bet austrumos – līdz 600 mm gadā.
Republikā ir daudz minerālo un termālo avotu, tādēļ izveidoti aptuveni 50 ārstnieciski kūrorti, t.sk. Bordžomi, Chaltubo, Mendži, Sairme u.c. Dabas objektu aizsardzībai izveidotas 15 lieguma zonas un Tbilisi nacionālais parks.
Aramzeme aizņem 11,51% no Gruzijas teritorijas, no tās labības sējumi – 3,79%, pārējās kultūras – 84,7%. Nozīmīgākie Gruzijas dabas resursi ir meži, hidroresursi, mangāna un dzelzs rūdas iegulas, nelieli ogļu un naftas krājumi.
Gruzija atrodas seismiski aktīvā zonā.

Iedzīvotāji

Saskaņā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta datiem, Gruzijas iedzīvotāju skaits uz 2020.gadu veidoja 3,776 miljonus, no kuriem 47,1% bija vīriešu un 52,9% – sieviešu.
Pēc nacionālā sastāva Gruzijā dzīvo gruzīni (86,83%), azerbaidžāņi (6,27%), armēņi (4,53), krievi (0,71%), osetīni (0,39%), jezīdi (0,16%), kā arī grieķi, kistini, ukraiņi, ebreji, abhāzi, asīrieši un citas tautības.
Gruzijas valsts valoda ir gruzīnu. Pēc reliģiskās piederības 80% Gruzijas iedzīvotāju ir pareizticīgie kristieši, 10% – gruzīnu un azerbaidžāņu musulmaņi, 3% – armēņu pareizticīgie un mazāk par 7% – katoļi, protestanti un citas konfesijas kopā.

Administratīvais iedalījums
 Foto: za7gorami.ru
Gruzijas teritoriāli administratīvais iedalījums

Saskaņā ar pašreizējo administratīvi iedalījumu Gruzija dalās: galvaspilsētā Tbilisi, divās autonomās republikās (Adžārijas Autonomā Republika (centrs – Batumi) un Abhāzijas Autonomā Republika (centrs – Suhumi)) un 9 reģionos: Kakheti, Shida Kartli (Kartli vēsturiskais reģions, reģiona ziemeļu daļu – tā saucamā Dienvidosetija – ir okupējusi Krievija; centrs – Gori), Kvemo Kartli (centrs – Rustavi), Mcheta Mtianeti (Mcheta), Samche-Džavaketija (Ahalcihe), Imereti (Kutaisi), Rača-Lečhumi un Lejassvanetija (Ambrolauri); Gurija (Ozurgeti), Samegrelo-Zemo Svaneti (Augšsvanetija; centrs – Zugdidi). Savukārt reģioni dalās 71 municipalitātē (bijušie rajoni).
Republikas galvaspilsēta ir Tbilisi, kur dzīvo apmēram 1,3 miljoni iedzīvotāju. Lielākās pilsētas ir Kutaisi (241 000 iedzīvotāju), Rustavi (158 000 iedzīvotāju), Batumi (137 100 iedzīvotāju), Zugdidi (105 000 iedzīvotāju), Čiatura (70 000 iedzīvotāju), Gori (70 000 iedzīvotāju) un Poti (50 900 iedzīvotāju).

Ekonomika

Gruzijas IKP 2018.gadā veidoja 16,21 miljardu USD. Pateicoties eksportam, 2019.gadā Gruzijas ekonomika pieauga par 5,2 %. IKP uz vienu iedzīvotāju 2018.gadā bija 4469 USD. Gada inflācijas līmenis uz 2020.gada janvāri bija 6,4%, procentu likme – 9%, bezdarba līmenis – 12,7%, vidējā darba alga – 1217 GEL (435,389 USD) mēnesī, starptautiskās valūtas rezerves – 0,968 miljardi USD.
Saskaņā ar Gruzijas Nacionālā statistikas dienesta provizoriskajiem datiem, Gruzijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019.gadā pieauga par 2,7% un veidoja 12,8 miljardus USD. 2019.gadā, salīdzinot ar 2018.gadu, Gruzijas eksporta apjoms palielinājās par 12,4%, līdz 3,8 miljardiem USD, bet Gruzijas imports samazinājās par 0,8%, līdz 9,1 miljardam USD. Gruzijas ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo veidoja 5,3 miljardus USD.
2019.gadā par 2,8% – līdz 3,1 miljardam USD – samazinājās tirdzniecības apgrozījums ar ES valstīm. Vienlaikus Gruzijas eksports uz ES palielinājās par 13%, līdz 825,7 miljoniem USD, bet imports samazinājās par 7,4%, līdz 2,3 miljardiem USD.
2019.gadā tirdzniecības apgrozījums ar NVS valstīm palielinājās par 1,8% un veidoja 4,4 miljardus USD. Eksports uz NVS valstīm palielinājās par 20%, līdz 2 miljardiem USD, bet imports samazinājās par 9,5%, līdz 2,4 miljardiem USD.
Desmit lielākie Gruzijas tirdzniecības partneri 2019.gadā: Turcija (1,8 miljardi USD), Krievija (1,5 miljardi USD), Ķīna (1,1 miljards USD), Azerbaidžāna (1,1 miljards USD), Armēnija (679,7 miljoni USD), Ukraina (659,5 miljoni USD), ASV (521,9 miljoni USD), Vācija (497,4 miljoni USD), Bulgārija (408,2 miljoni USD), Rumānija (390,2 miljoni USD).
Lielākie Gruzijas partneri eksporta ziņā: Azerbaidžāna (498,7 miljoni USD), Krievija (497,1 miljons USD), Armēnija (412,2 miljoni USD), Bulgārija (284,2 miljoni USD), Ukraina (244,7 miljoni USD).
Lielākie tirdzniecības partneri importa ziņā: Turcija (1,6 miljardi USD), Krievija (975,9 miljoni USD), Ķīna (858,7 miljoni USD), Azerbaidžāna (559,1 miljons USD), Vācija (443 miljoni USD).
2019.gadā Gruzija eksportēja: vieglo automašīnu reeksports (686,7 miljoni USD), vara rūdas un koncentrāti (651,6 miljoni USD), dzelzs sakausējumi (303 miljoni USD), vīns (222,9 miljoni USD), medikamenti (172,5 miljoni USD), minerālūdeņi (133,6 miljoni USD), alkoholiskie dzērieni (129,3 miljoni USD), slāpekļa mēslojumi (94,9 miljoni USD), zelts (72,8 miljoni USD), rieksti (66,7 miljoni USD) un citi produkti (1,2 miljardi USD).
2019.gadā Gruzija importēja: nafta un naftas produkti (757 miljoni USD), vieglās automašīnas (653,7 miljoni USD), vara rūdas un koncentrāti (603,7 miljoni USD), medikamenti (355,4 miljoni USD), naftas gāzes (328,5 miljoni USD), mobilie telefoni (212 miljoni USD), kvieši (105,1 miljons USD), cigaretes (104,8 miljoni USD), jaunas riepas (90,9 miljoni USD), elektrība (78,3 miljoni USD) un citas preces (5,8 miljardi USD).
 

Personas

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili

Foto: tass.ru
Salome Zurabišvili ar dēlu un meitu 2018.gada decembrī

 2018.gada 28.novembrī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ar 59,52% lielu vēlētāju atbalstu par Gruzijas prezidenti tika ievēlēta Salome Zurabišvili.
Gruzijas varas partijas „Gruzijas sapnis” atbalstītā S.Zurabišvili vēlēšanās piedalījās kā neatkarīgā Gruzijas parlamenta deputāte. Viņa ir dzimusi Parīzē gruzīnu emigrantu ģimenē, absolvējusi Parīzes Politisko zinātņu institūtu un ASV Kolumbijas universitāti, veidojusi karjeru Francijas Ārlietu ministrijā, tostarp bijusi Francijas vēstniecības 1.sekretāre ASV. 2003.gadā kā Francijas vēstniece ieradās Gruzijā, 2004.gadā kļuva par Gruzijas ārlietu ministri (Mihaila Saakašvili valdībā). Pēc pusotra gada (2005.gadā) amatu atstāja un izveidoja opozīcijas partiju „Gruzijas ceļš”. Aktīvi iesaistījās 2007. un 2009.gada protestos Gruzijā. 2010.gadā paziņoja par aiziešanu no politikas un ANO Drošības padomē sāka vadīt komisiju sankciju jautājumos pret Irānu.
2017.gadā Gruzijas konstitūcijā veiktie grozījumi noteica valsts pāreju uz parlamentāro valsts pārvaldes formu, paredzot Gruzijas prezidentam pildīt reprezentatīvas funkcijas un ievēlot prezidentu nevis uz pieciem, bet uz sešiem gadiem. 2018.gada prezidenta vēlēšanas bija pēdējās, kad prezidents tika ievēlēts tautas balsojumā. Sākot no 2024.gada Gruzijas prezidentu vairs nevēlēs tauta, bet gan 300 īpaši izvēlēti pārstāvji – parlamenta deputāti, Abhāzijas Augstākās padomes Gruzijā, Adžārijas Autonomās Republikas un citu reģionālo pašpārvaldes struktūru pārstāvji. 
Saskaņā ar pašreizējo Gruzijas konstitūciju, valsts prezidents paliek valsts vadītājs un Gruzijas Bruņoto spēku virspavēlnieks, valsts augstākais pārstāvis ārējās attiecībās, kas vada Gruzijas iekšpolitiku un ārpolitiku, nodrošina valsts vienotību un integritāti, kā arī valsts un visu citu institūciju darbu, bet viņam visi lēmumi ir jāsaskaņo ar valdību. Prezidents saglabā tiesības apžēlot ieslodzītos, kā arī veto tiesības par parlamentā pieņemtajiem likumprojektiem un referendumiem.

Gruzijas premjerministrs Georgijs Gaharija

Foto: dw.com/ru
Georgijs Gaharija

Georgijs Gaharija premjerministra amatā ar 98 deputātu lielu atbalstu tika ievēlēts 2019.gada 8.septembrī. Opozīcijas partijas balsošanā nepiedalījās. G.Gaharija dzimis 1975.gadā. No 2017.gada 13.novembra līdz 2019.gada 9.septembrim bija Gruzijas iekšlietu ministrs.
Savā pirmajā paziņojumā pēc stāšanās G.Gaharija apliecināja, ka viņš turpinās iesākto kursu ceļā uz Gruzijas pievienošanos ES un NATO un padziļinās attiecības ar ASV. Kā lielāko Gruzijas šodienas problēmu G.Gaharija atzīmēja Abhāzijas un Dienvidosetijas okupāciju.

Gruzijas ārlietu ministrs Dāvids Zalkaliani

Foto: wikipedia.org
Dāvids Zalkaliani

 Dāvids Zalkaliani (dzimis 1968.gadā) ārlietu ministra amatā tika apstiprināts 2018.gada 21.jūnijā. D.Zalkaliani ir varas partijas „Gruzijas sapnis” biedrs.

Gruzijas aizsardzības ministrs Iraklijs Garibašvili

Foto: wikipedia.org
Iraklijs Garibašvili

Iraklijs Garibašvili (dzimis 1982.gadā) aizsardzības ministra amatā tika apstiprināts 2019.gada 9.septembrī. I.Garibašvili ir varas partijas „Gruzijas sapnis” biedrs, un viņš no 2013.gada 20.novembra līdz 2015.gada 23.decembrim bija Gruzijas 11.premjerministrs.

Gruzijas neformālais līderis Bidzina Ivanišvili

Foto: forbes.com
Bidzina Ivanišvili 

Par Gruzijas ietekmīgāko personu jeb „pelēko kardinālu” tiek uzskatīts varas partijas „Gruzijas sapnis – demokrātiska Gruzija” dibinātājs Bidzina Ivanišvili (dzimis 1956.gadā)
B.Ivanišvili tiek uzskatīts par bagātāko gruzīnu pasaulē. Pēc „Forbes” datiem, B.Ivanišvili 2016.gada pasaules bagātāko cilvēku reitingā ieņēma 298.vietu, un viņa turība tika lēsta 4,8 miljardu USD apmērā. B.Ivanišvili savu turību ir ieguvis, īstenojot biznesu Krievijā. Gruzijas opozīcija uzskata, ka aiz B.Ivanišvili īstenotās politikas „stāv Krievijas nauda”.
Pats B.Ivanišvili savu ienākšanu politikā pamatoja ar nepieciešamību mainīt valsts konstitūciju un pārtraukt toreizēja Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili īstenoto varas monopolizāciju.
 

Iekšpolitika

Gruzijas iekšpolitika pirms 2020.gada 31.oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanā ir politiski nestabila. Valstī notiek protesti pret parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, ir samilzušas sociālās un ekonomiskās problēmas, kā arī ievērojami pieaugusi noziedzība.
2016.gada parlamenta vēlēšanās uzvarējusī partija „Gruzijas sapnis – demokrātiska Gruzija” 2019.gada laikā ir zaudējusi konstitucionālo vairākumu, kā arī piedzīvo šķelšanos partijas iekšienē. Varas partija piedzīvo uzticības krīzi sabiedrībā.
2019.gada oktobrī Gruzijas varas struktūras paziņoja par atteikšanos no solītās apņemšanās jau 2020.gada parlamenta vēlēšanās pāriet uz pilnībā proporcionālo vēlēšanu sistēmu, kas valstī izsauca jaunu protesta vilni. Gruzijas opozīcija eksprezidenta Mihaila Saakašvili pārstāvētās bijušās varas partijas „Vienotā nacionālā kustība” vadībā pieprasa valdošās partijas „Gruzijas sapnis – demokrātiska Gruzija” dibinātāja B.Ivanišvili aiziešanu no politikas, valdības atlaišanu un pirmstermiņa parlamenta vēlēšanu organizēšanu.
Esošā Gruzijas iekšpolitiskās situācija rada neprognozējamu un nestabilu politisko vidi pirms 2020.gada 31.oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kurās galvenā cīņa būs starp bijušo un esošos varas partiju „Vienotā nacionālā kustība” un „Gruzijas sapnis – demokrātiska Gruzija”.
 

Ārpolitika

Gruzija par savas ārpolitikas galvenajiem virzieniem ir izvirzījusi integrāciju Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās, sadarbību ar kaimiņvalstīm, stratēģiskās partnerības padziļināšanu ar ASV, attiecību sakārtošanu ar Krieviju, Gruzijas deokupāciju un tās teritoriālās integritātes atjaunošanu.
Gruzijas valdības programmā ir apliecināta valsts ārpolitikas kursa turpināšanu Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās un Gruzijas centieni „aktīvi un līdz galam izmantot attiecību potenciālu ar ASV dažādos virzienos”. Programmā kā prioritārie virzieni definēta brīvās tirdzniecības ar ES organizēšana, reģionālo attiecību stiprināšana ar Azerbaidžānu, Turciju un Armēniju.
Krievijas jautājumā Gruzijas valdība uzskata, ka Gruzijai attiecības ar Krieviju ir svarīgas un Tbilisi turpinās deeskalācijas politiku Krievijas virzienā. Vienlaikus kompromiss valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumā nav iespējams.

 

16. aprīlis

Pašreizējā situācija
16.04.2021
Š.g. 15.aprīlī Armēnijas prezidents Armēns Sarkisjans ieradās oficiālā vizītē Tbilisi, kur tikās ar Gruzijas prezidenti Salomi Zurabišvili. Gruzijas prezidente kopīgajā preses konferencē ar Armēnijas kolēģi akcentēja, ka Kaukāza attīstībai nav citas alternatīvas kā miers un sadarbība, raksta ziņu iz...

06. aprīlis

Pašreizējā situācija
06.04.2021
ASV Starptautiskais republikāņu institūts (IRI) publiskoja Gruzijas sabiedriskās domas aptaujas rezultātus saistībā ar politikas jautājumiem, uzticību dažādām valsts institūcijām, kā arī attiecībām ar Krieviju, š.g. 5.aprīlī raksta ziņu izdevums “Novosti-Gruzija”.

01. aprīlis

Iesaistītās puses
01.04.2021
Š.g. 31.martā Tbilisi notika protesta akcija, kas bija vērsta pret pazīstamā krievu žurnālista Vladimira Poznera ierašanos valstī. Protestētāji pieprasīja V.Pozneram, kurš savos izteikumiem neatbalsta Gruzijas teritoriālo integritāti, atstāt valsti, kā arī pārmeta Gruzijā noteikto koronavīrusa ierob...

31. marts

Pašreizējā situācija
31.03.2021
Arī otrā sarunu kārta starp valdošo partiju “Gruzijas sapnis” un opozīciju beidzās bez rezultāta – partijas neparakstīja Eiropadomes prezidenta pārstāvja, Zviedrijas diplomāta Kristiāna Danielsona piedāvāto dokumentu, š.g. 31.martā raksta ziņu izdevums “Novosti Gruzija”.

25. marts

Drošība
25.03.2021
Jaunais Gruzijas aizsardzības ministrs Džuanšers Burčuladze intervijā telekanālam “Rustavi 2” š.g. 23.martā runāja par Gruzijas un ASV partnerību, pašmāju apbruņojuma ražošanu un ārvalstu apbruņojuma iegādi, š.g. 24.martā raksta ziņu izdevums “Gruzija Online”.

22. marts

Pašreizējā situācija
22.03.2021
Gruzijas opozīcija pēc kārtējām sarunām ar varas partiju “Gruzijas sapnis”, kas beidzās bez rezultāta, paziņoja par protesta akciju atsākšanu visos Gruzijas reģionos, pieprasot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas un politieslodzīto atbrīvošanu. Plaša mēroga akcija paredzēta š.g. 15.maijā Tbilisi, š.g....

18. marts

Pašreizējā situācija
18.03.2021
Pārskaitījumu apjoms Gruzijas komercbankām 2021.gada janvārī-februārī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieauga par 18,3% un veidoja 311,1 miljonu USD, š.g. 17.martā raksta ziņu izdevums “Sputņik”.

10. marts

Pašreizējā situācija
10.03.2021
Bijušie ASV un ES vēstnieki Gruzijā, augsta ranga amatpersonas un analītiķi no ASV un Eiropas Gruzijas medijos publicēja vēstuli, kurā izteicās par politisko krīzi valstī. Vēstules autori atklātā vēstulē norāda, ka ir noraizējušies par valstī notiekošo un atkārtoti aicina varas iestādes un opozīciju...

09. marts

Iesaistītās puses
09.03.2021
Valdošās partijas „Gruzijas sapnis” un opozīcijas pārstāvji apspriež sarunu iespējas, lai pārvarētu politisko krīzi Gruzijā. Eiropadomes priekšsēdētājs Čārlzs Mišels, kurš š.g. 1.martā apmeklēja Tbilisi, aicināja Gruzijas politiķus līdz š.g. 15.martam panākt progresu krīzes risināšanas procesā, š.g....

08. marts

Iesaistītās puses
08.03.2021
Varas partija „Gruzijas sapnis”, komentējot televīzijas kanāla „Pirveli” pārraidītos skandalozos audio ierakstus, apsūdzēja bijušo varas partiju „Vienotā nacionālā kustība” par nelikumīgu novērošanu un visu opozīcijas spektru par mēģinājumiem izjaukt politisko dialogu, š.g. 7.matā raksta ziņu izdevu...

05. marts

Drošība
05.03.2021
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins telefonsarunā Gruzijas aizsardzības ministram Džuanšeram Burčuladzem atkārtoti apstiprināja ASV atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, š.g. 5.martā, atsaucoties uz L.Ostina publicēto paziņojumu “Twitter”, raksta ziņu izdevums “Novosti ...

04. marts

Iesaistītās puses
04.03.2021
ASV Valsts sekretāra vietnieks Džordžs Kents uzskata, ka Gruzijas politiķiem pašiem jārod izeja no politiskās krīzes valstī, š.g. 3.martā raksta ziņu izdevums “Novosti-Gruzija”.

23. februāris

Pašreizējā situācija
23.02.2021
Gruzijas parlamenta deputātu vairākums š.g. 22.februārī nobalsoja par Iraklija Garibašvili apstiprināšanu premjerministra amatā. I.Garibašvili premjerministra amatu ieņēma arī no 2013. līdz 2015.gadam, informē ziņu izdevums “Kavkazskij Uzel”.

18. februāris

Pašreizējā situācija
18.02.2021
Š.g. 17.februāra vakarā Tbilisi pilsētas tiesa pieņēma lēmumu arestēt lielākās Gruzijas opozīcijas partijas “Vienotā nacionālā kustība” priekšsēdētāju Nikanoru Meliju, kurš bija atteicies maksāt pilnu drošības naudu krimināllietā par vardarbīgas varas sagrābšanas mēģinājumu 2019.gada jūnijā, raksta ...

17. februāris

Pašreizējā situācija
17.02.2021
Tbilisi publiskojusi Gruzijas parlamenta Aizsardzības un drošības komitejas ziņojumu, kurā nozīmīga vieta ir paredzēta militāri tehniskās sadarbības pastiprināšanai ar Turciju. Tostarp, saskaņā ar atskaiti, Ankara pagājušā gada beigās Gruzijas Aizsardzības ministrijai piešķīrusi 17,5 miljonus USD li...

1 - 15 no 226 rakstiem

1 2 3

...

14 15 16