Izvērstā meklēšana

Moldovas Piedņestras Republika

Ģeogrāfija
Foto: Wikipedia.org
Moldovas Piedņestras Republika

Pašpasludinātā Moldovas Piedņestras Republika (MPR) atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos, galvenokārt gar Dņestras upes kreisā krasta līniju (Dņestras upes labajā krastā MPR varasiestādes kontrolē sešas apdzīvotās vietas, ieskaitot Benderu pilsētu). MPR kopējā platība ir 4163 kvadrātkilometru un tās kopējais robežu garums ir 816 km (411 km ar pārējo Moldovu un 405 km ar Ukrainu). MPR nav izejas uz jūru.
MPR teritorija ir pārsvarā līdzena, taču pašpasludinātās republikas ziemeļos atrodas Podolijas augstiene, kuras augstākais punkts paceļas 150 m vjl. Vairāk nekā 80% reģiona aizņem auglīgā stepe, bet 10% – meži, kas sastopami galvenokārt pašpasludinātās republikas ziemeļos.
PMR raksturīgs mēreni kontinentāls klimats ar īsām, mēreni aukstām ziemām (vidējā gaisa temperatūra janvārī ir -3,9ºC) un garām, sausām un karstām vasarām (vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +21ºC).

Iedzīvotāji

Saskaņā ar Moldovas Piedņestras Republikas (MPR) Valsts statistikas dienesta datiem, 2019.gada 1.janvārī Piedēnstrā dzīvoja 465 100 cilvēku. Savukārt, kā liecina 2016.gada maijā MPR valdības publicētie 2015.gada oktobra tautas skaitīšanas dati, Piedņestras pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir 475 600 cilvēku, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2004.gadā.
MPR iedzīvotāju skaita un struktūras analīzi apgrūtina ne tikai tas, ka nav pieejami detalizētāki 2015.gadā veiktās tautas skaitīšanas dati, bet arī šo datu uzticamība, ņemot vērā, ka kopš 1998.gada Moldovas Nacionālais statistiskas birojs ir pārstājis publicēt datus par gadskārtējām Piedņestras iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņām. Piemēram, Ukrainas piedņestriešu savienības vadītājs Oļegs Hvoščevskis apgalvo, ka MPR 2015.gada tautas skaitīšanas datos reģiona pastāvīgo iedzīvotāju skaitā ir iekļauti arī ārvalstīs esošie darba migranti un realitātē reģionā dzīvo tikai aptuveni 342 000 cilvēku.

Administratīvais iedalījums
Foto: wikiwand.com
Moldovas Piedņestras Republikas administratīvais iedalījums

Administratīvi MPR iedalās piecos rajonos (Grigorjopoles, Dubesari, Kamenkas, Ribņicas un Slobozijas) un divās republikas pakļautības pilsētās – Tiraspole (galvaspilsēta) un Dņestras labajā krastā esošie Benderi, ko MPR kontrolē kopš 1992.gada.
Kopumā MPR teritorijā atrodas astoņas pilsētas – Benderi (saskaņā ar 2014.gada datiem, tajā ir 91 882 iedzīvotāji), Grigorjopole (9381 iedzīvotājs), Dņestrovska (10 436 iedzīvotāji), Dubesari (25 060 iedzīvotāji), Kamenka (8871 iedzīvotājs), Ribņica (47 949 iedzīvotāji), Slobozija (14 618 iedzīvotāji) un Tiraspole (33 807 iedzīvotāji) –, septiņi pilsētas tipa ciemi – Gļinoje, Karmanova, Kolosova, Krasnoje, Majaka un Solņečnoje –, kā arī 143 ciemi.

Ekonomika

Piedņestras ekonomiskais modelis apvieno no bijušās PSRS pārmantotās komandekonomikas un brīvā tirgus ekonomikas iezīmes, kas to padara ekonomiski nekonkurētspējīgu un atkarīgu no Krievijas dotācijām.
Galvenie Piedņestras eksporta tirgi bija 2019.gadā bija Moldova (38% no kopējā eksporta apjoma), Ukraina (19%), Krievija (13%), Rumānija (13%) un Polija (5%). Piedņestra eksportē galvenokārt metālapstrādes produkciju, lauksaimniecības produkciju un pārtikas produktus, kā arī elektroenerģiju.
Lielākie importētāji Piedņestrā 2019.gadā bija Krievija (46%), Ukraina (15%), Moldova (9%), Baltkrievija (4%) un Kazahstāna (4%). Importa struktūrā noteicošie ir dabasgāze, metāli, pārtikas produkti un mašīnbūves produkcija.
Saskaņā ar Piedņestras Ekonomikas attīstības ministrijas datiem, 2019.gadā Moldovas IKP pieauga par 1%, 2018.gadā – par 3,6%, bet 2017.gadā tas samazinājās par 2,5%.
Piedņestras Republikas bankas dati liecina, ka kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pašpasludinātajā republikā bija 1839 USD. 2018.gadā un 2019.gadā vidējā inflācija Piedņestrā bija attiecīgi 2,7% un 7%. līmenī.

Personas

Kopš 2016.gada 16.decembra Piedņestras prezidents ir Vadims Krasnoseļskis. Viņš irdzimis 1970.gadā Aizbaikāla novadā, 1978.gadā viņa ģimene pārcēlās uz Benderiem (Moldova). 1993.gadā viņš ar izcilību absolvējis N.Krilova v.n. Harkovas augstāko raķešu karaspēka inženiertehniskās vadības skolu, bet 2000.gadā – Piedņestras Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Laikā no 1993. līdz 2006.gadam strādājis Piedņestras tiesībsargājošajās struktūrās. 2006.gada novembrī V.Krasnoseļskis ieņēma Piedņestras iekšlietu ministra pirmā vietnieka, bet no 2007.gada janvāra līdz 2012.gada februārim – iekšlietu ministra amatu. 2008.gadā V.Krasnoseļskim piešķirta milicijas ģenerālmajora pakāpe.

Foto: president.gospmr.org
Vadims Krasnoseļskis

Kopš 2016.gada 17.decembra Piedņestras premjerministrs ir Aleksandrs Martinovs, kurš dzimis 1981.gadā Tiraspolē. Ar izcilību absolvējis Tiraspoles Informātikas un tiesību tehnikumu. Bijis sporta kluba „Šerif” ekonomikas nodaļas vadītājs, uzņēmuma „Tiraspoļskij hļebokombinat” direktors un Piedņestras parlamenta Ekonomiskās politikas, budžeta un finanšu lietu ministrijas komitejas vadītājs.

Foto: novostipmr.com
Aleksandrs Martinovs

Kopš 2015.gada 14.septembra (līdz 2016.gada 31.augustam ārlietu ministra p.i. statusā) Piedņestras ārlietu ministrs ir Vitālijs Ignatjevs. Viņš ir dzimis 1980.gada 14.septembrī Kotovskā (Odesas apgabals). 2002.gadā absolvējis T.Ševčenko v.n. Piedņestras Valsts universitātes Vēstures fakultātes Socioloģijas nodaļu. Kopš V.Ignatjevs 2002.gada 9.septembra strādājis Piedņestas Ārlietu ministrjā, 2011.gadā iecelts par ārlietu ministra vietnieka p.i. izpildītāju, bet 2012.gadā – par ārlietu ministra vietnieku.

Foto: mfa-pmr.org
Vitālijs Ignatjevs

Kopš 2016.gada 26.decembra Piedņestras azisardzības ministrs ir ģenerālmajors Oļegs Obručkovs. Viņš ir dzimis 1975.gada 4.jūlijā Moldāvijas PSR Slobozijas rajona Parkanu ciemā. 1997.gadā absolvējis T.Ševčenko v.n. Piedņestras Valsts universitāti, iegūstot jurista specialitāti. Kopš 1997.gada uzsācis dienestu Piedņestras iekšlietu struktūrās, tostarp no 2009. līdz 2016.gadam bijis Piedņestras Iekšlietu ministrijas Galvenās Ārkārtas situāciju pārvaldes priekšnieks.

Foto: novostipmr.com
Oļegs Obručkovs

 

Iekšpolitika

Kopš 2016.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja pašpasludinātās republikas lielākā holdinga „Šerif” atbalstītais V.Krasnoseļskis, Piedņestrā ir izveidojies „Šerif” īpašnieka Viktora Gušana varas monopols. V.Krasnoseļska kļūšana par prezidentu pavēra „Šerif” pārstāvjiem iespēju veikt virknes amatpersonu nomaiņu, nostiprinot ietekmi izpildvarā. 2016.gada decembrī V.Krasnoseļski Piedņestras parlamenta priekšsēdētāja amatā nomainīja cits „Šerif” grupējuma pārstāvis – A.Ščerba.  Par premjerministru tika apstiprināts Piedņestras parlamenta Ekonomiskās politikas, budžeta un finanšu lietu ministrijas komitejas vadītājs A.Martinovs. Par Centrālās bankas vadītāju tika iecelts holdingā „Šerif” ietilpstošās „Agroprombank” līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vladislavs Tidva, bet par prokuroru – Anatolijs Gureckis, kurš savulaik bija V.Gušana kādreizējā futbola kluba „Tiraspoļ” prezidents.

Ārpolitika

MPR ir uzskatāma par pašpasludinātu republiku, kuras neatkarību līdz šim nav atzinusi neviena ANO dalībvalsts, un starptautiski tā tiek definēta kā Moldovas sastāvdaļa. Vienlaikus MPR valstiskumu 2006.gadā ir atzinušas Abhāzijas, Dienvidosetijas un Kalnu Karabahas pašpasludinātās republikas.
MPR starptautiski neatzītā tiesiskā statusa, nelielā izmēra un faktiski pilnīgās politiskās un finansiālās atkarības no Krievijas ietekmē tā ir uzlūkojama nevis par starptautisku subjektu, bet gan par objektu, kura iespējas veidot patstāvīgu ārpolitiku ir ierobežotas. Ņemot vērā iepriekšminēto, MPR ārpolitisko stāvokli nosaka galvenokārt Krievijas, Rietumvalstu, Ukrainas un Moldovas attiecību mijiedarbība.
Saskaņā ar 2012.gadā apstiprināto Piedņestras ārpolitikas koncepciju, Piedņestra iestājas par stabilitāti un drošību reģionā, kuras svarīgākie elementi ir Krievijas miera spēku klātbūtne Piedņestras konflikta zonā un t.s. 5+2 formāta sarunas, kurās bez PMR un Moldovas ir iesaistīta arī Krievija, Ukraina, EDSO, ASV un ES. Koncepcijā ir izdalīti galvenie Piedņestras ārpolitikas virzieni. Starp tiem galvenā prioritāte ir ierādīta attiecībām ar Krieviju, pēc tam prioritāšu kārtībā – ar Ukrainu, Moldovu, Abhāziju, Dienvidosetiju un Kalnu Karabahu un tikai pēc tam ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
MPR ārpolitikas koncepcijā norādīts, ka pašpasludinātās republikas prioritārais ārpolitiskais mērķis ir Piedņestras pilnīga ekonomiska, kulturāla un politiska integrācija Krievijā. Atšķirībā no iepriekšējās (2005.gadā apstiprinātās) ārpolitikas koncepcijas, kur kā prioritārie ārpolitikas virzieni bija noteikti attiecības ar Moldovu un NVS valstīm un attiecības ar Krieviju nebija īpaši izceltas, pašreizējā koncepcijā kā galvenā prioritāte ir noteikta integrācija Krievijas kūrētajos integrācijas projektos (Muitas savienība, Eirāzijas Ekonomiskā savienība) un perspektīvā – arī Krievijas sastāvā. No vienas puses, MPR varasiestāžu iniciatīvas par integrāciju Krievijā ir kalpojušas iekšpolitiskiem mērķiem, lai stiprinātu pozīcijas pirms vēlēšanām un novērstu sabiedrības uzmanību no smagā finansiāli ekonomiskā stāvokļa, bet, no otras puses – Krievija tās atsevišķos gadījumos ir izmantojusi kā spiediena līdzekli savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Proti, ir vērojama skaidra korelācija starp šīm MPR iniciatīvām un Krievijas un Moldovas un/vai Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos.
Maskava ir izmantojusi Piedņestru, lai bloķētu Moldovas eiroatlantiskos centienus un noturētu to savā ietekmes sfērā. Vienlaikus Maskava ir centusies izmantot militāro klātbūtni Piedņestrā, lai nepieļautu ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas elementu izvietošanu Rumānijā, par ko liecina Piedņestras varasiestāžu paziņojumi, ka šādā gadījumā Piedņestrā varētu tikt izvietoti Krievijas operatīvi taktiskie raķešu kompleksi „Iskander”. Maskavas ilgtermiņa mērķis ir Piedņestras konflikta atrisināšana atbilstoši 2003.gadā izstrādātā t.s. Kozaka memoranda principiem, kas paredz Moldovas pārvēršanu par federāciju, kuras ietvaros Piedņestras reģions iegūtu tiesības bloķēt visas Maskavai nevēlamās Moldovas iekšpolitiskās un ārpolitiskās iniciatīvas.
Maskavas ieinteresētība tai labvēlīga Piedņestras konflikta atrisināšanā bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ Krievija 2011.gadā iestājās par pašpasludinātās republikas ilggadējā līdera I.Smirnova, kurš ieņēma nepiekāpīgu pozīciju par Piedņestras reģiona reintegrāciju Moldovas sastāvā, nomaiņu. Lai nepieļautu I.Smirnova pārvēlēšanu 2011.gadā notikušajās prezidenta vēlēšanās, Krievijas televīzijas kanālos, kuri Piedņestrā bauda plašu popularitāti, tika izvērsta viņa diskreditācijas kampaņa, apsūdzot viņu korupcijā. Kaut arī 2011.gada MPR prezidenta vēlēšanās uzvarēja nevis Kremļa atbalstītais A.Kaminskis, bet gan bijušais MPR parlamenta spīkers J.Ševčuks, tas netraucēja Maskavas un Tiraspoles pragmatisku attiecību attīstībai. No vienas puses, J.Ševčuks ir demonstrējis lojalitāti Krievijai, bet, no otras – viņa iekšpolitiskās pozīcijas ir daudz vājākas nekā I.Smirnovam, kas ir ļāvis Maskavai palielināt ietekmi reģionā, izmantojot MPR iekšienē pastāvošās pretrunas.
Ņemot vērā MPR lielo atkarību no Krievijas, uz Piedņestru būtisku ietekmi ir atstājis kopš 2014.gada vērojamais Krievijas un Ukrainas konflikts, kura ietekmē Kijeva uzlūko MPR kā potenciālo draudu avotu un ir pieņēmusi vairākus pret to tieši vai netieši vērstus lēmumus. Pirmkārt, Kijeva 2014.gadā padarīja stingrāku Piedņestrā dzīvojošo vīriešu, kuriem ir Krievijas pilsonība, vecumā no 17 līdz 65 gadiem iebraukšanas kārtību Ukrainā. Otrkārt, 2015.gada maijā Ukrainas parlaments denonsēja piecas militārās vienošanās ar Krieviju: Līgumu par Ukrainas un Krievijas sadarbību militārajā jomā, Vienošanos par Krievijas militāro formējumu, kas uz laiku atrodas Moldovas teritorijā, tranzītu caur Ukrainas teritoriju, Vienošanos par militāro starpvalstu pārvadājumiem un to norēķiniem, Vienošanos par sadarbību militārās izlūkošanas jomā un Vienošanos par savstarpēju slepenās informācijas aizsardzību. Šis lēmums ir apgrūtinājis Piedņestrā dislocēto Krievijas spēku funkcionēšanu. Treškārt, vērojama Ukrainas un Rumānijas darbību koordinācija Piedņestras konflikta noregulēšanai. 2015.gada 17.martā pēc tikšanās ar Rumānijas prezidentu Klausu Johannesu Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka Kijeva koordinēs savu ārpolitiku ar Bukaresti, lai palīdzētu Moldovai atjaunot teritoriālo veselumu, reintegrējot Piedņestru.
Reaģējot uz iepriekšminēto, MPR varasiestādes kopš 2014.gada ir nākušas klajā ar regulāriem paziņojumiem par Moldovas un Ukrainas īstenotu pašpasludinātās republikas ekonomisko blokādi (šie paziņojumi ļauj attaisnot arī MPR varasiestāžu nespēju risināt pašpasludinātās republikas finansiāli ekonomiskās problēmas). Tomēr Ukrainas lielā nozīme MPR ekonomikā un Piedņestras konflikta noregulēšanas sarunās ir likušas Tiraspolei ieņemt samierniecisku nostāju, izvairoties no pozicionēšanās Donbasa konflikta sakarā, kaut arī Piedņestras plašsaziņas līdzekļi 2014.gadā galvenokārt atkārtoja Kremļa versiju par notikumiem Ukrainā, attēlojot Kijevu kā draudu un potenciālu agresoru. Saskaņā ar MPR ārlietu ministra Vitālija Ignatjeva 2016.gada oktobra paziņojumu, viena no galvenajām MPR ārpolitikas prioritātēm joprojām ir attiecību attīstība ar Ukrainu. Tādēļ Tiraspole ir atteikusies oficiāli komentēt Donbasā notiekošo konfliktu un attīstīt jebkāda veida attiecības ar t.s. Doņeckas un Luhanskas tautu republikām.

18. janvāris

Pašreizējā situācija
18.01.2021
Moldovas ārpolitikas prioritāte ir labu kaimiņattiecību ar Rumāniju un Ukrainu izveide, atsaucoties uz Moldovas prezidentes Maijas Sandu videokonferencē ar republikas diplomātiskā korpusa pārstāvjiem pausto, raksta izdevums “Newsmaker”.

02. decembris

Drošība
02.12.2020
Tiraspole uzskata Krievijas miera uzturētāju Piedņestrā pārveidi par civilu misiju un Krievijas karaspēka izvešanu no reģiona par priekšlaicīgu un neiespējamu, atsaucoties uz Piedņestras ārlietu ministra Vitālija Ignatjeva interviju televīzijas kanālam “Rossija 24”, raksta ziņu aģentūra “Infotag”. ...

01. decembris

Vēlēšanas
01.12.2020
Šī gada 29.novembrī notikušo Piedņestras vēlēšanu rezultātā pašpasludinātās republikas parlamentā iekļuvušas vienīgi ar holdingu “Šerif” saistītas personas, informē izdevums “Kommersant”. Holdingā ietilpst vairāki desmiti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības,  finanšu un telekomunikāciju pakalp...

10. janvāris

10.01.2020
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir uzlikusi Krievijai par pienākumu izmaksāt 42 000 EUR kompensāciju un papildu 4000 EUR par tiesas izdevumiem 2010.gadā Piedņestrā aizturētajam Moldovas pilsonim Ilijem Kazakam, atsaucoties uz Moldovas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas „Promo-LEX” šī gada 9....

07. augusts

07.08.2019
Šī gada 6.augustā Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, reaģējot uz militārā konflikta Donbasā eskalāciju, kā rezultātā gāja bojā četri Ukrainas karavīri, vērsās pie t.s. Normandijas formāta (Ukraina, Krievija, Vācija un Francija) valstu līderiem ar aicinājumu tuvākajā laikā organizēt savstarpēj...

20. februāris

20.02.2018
Šī gada 17.februārī starptautiskās Minhenes Drošības konferences kuluāros notikušo pārrunu laikā Moldovas un Krievijas ārlietu ministri Tudors Uļjanovskis un Sergejs Lavrovs pauduši gatavību normalizēt abu valstu attiecības, raksta izdevums „Kommersant”.

13. novembris

13.11.2017
Šī gada 11.novembrī Tiraspolē notika Piedņestras vēsturē bezprecedenta plašs mītiņš, kura laikā vairāki tūkstoši cilvēku protestēja pret varasiestāžu realizēto politiku, informē izdevums „AVA”.

14. augusts

14.08.2017
Moldovas valdībā apspriež ideju separātiskā Piedņestras reģiona amatpersonām uzlikt par pienākumu informēt Kišiņevu par plānotajiem ārvalstu braucieniem.

20. jūlijs

Drošība
20.07.2017
Doņeckas Tautas Republikas vadītājs Aleksandrs Zaharčenko paziņojis par jaunas „valsts” – Malorossijas – izveidi, informē „Ļenta”.

18. jūlijs

18.07.2017
Uz Ukrainas un Moldovas robežas separātiskā Piedņestras reģiona posma pirmdien tika atklāts pirmais abu valstu kopīgais muitas kontrolpunkts, informē „Newsmaker”.

10. jūlijs

10.07.2017
Bijušais Piedņestras prezidents Jevgēņijs Ševčuks, kurš iepriekš pameta Piedņestru un ieradās Kišiņevā, atstājis Moldovas teritoriju.

30. jūnijs

30.06.2017
Piedņestrā tuvākajā laikā varētu nacionalizēt divas bankas – Hipotēku banka un „Tiraspromstrojbank”, kuras savulaik saistītas ar pašpasludinātās republikas eksprezidentu Jevgēņiju Ševčuku.

20. jūnijs

20.06.2017
Uzņemot separātiskās Piedņestras republikas delegāciju, Lielbritānija attiecībās ar Moldovu radījusi diplomātisko attiecību saspīlējumu.

26. aprīlis

26.04.2017
Līdz 2020.gadam Piedņestra pilnībā reintegrēšoties Moldovā. To intervijā telekanālam “RTR-Moldova” prognozējis Moldovas prezidents Igors Dodons.

03. aprīlis

03.04.2017
Vienojoties par dažādiem savstarpējiem atvieglojumiem un sadarbības veidiem, stabilizējas Moldovas attiecības ar pašpasludināto Piedņestras republiku.

1 - 15 no 23 rakstiem

1 2