Izvērstā meklēšana

Ukraina

Ģeogrāfija
Foto: maps-of-europe.com
Ukraina

Ukraina pēc platības ir lielākā Eiropas valsts (neskaitot Krieviju un Turciju, kuru teritorijas ir gan Eiropā, gan Āzijā). Tā atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidrietumos pie Melnās un Azovas jūrām. Valsts kopējā platība ir 603 700 km2 (ieskaitot Krievijas anektēto Krimu un okupētos Donbasa rajonus), un tā aizņem 5,7% Eiropas teritorijas.
Ukrainas valsts robežas kopējais garums ir 6992 km, no kuriem 1355 km ir jūras robeža. Rietumos sauszemes robeža Ukrainai ir ar Poliju (526 km), Ungāriju (103 km), Slovākiju (97 km) un Rumāniju (dienvidos 169, rietumos 362 km), ziemeļrietumos ar Baltkrieviju (891 km), bet ziemeļaustrumos un austrumos ar Krieviju (1576 km). Ukrainas teritorija pārsvarā ir līdzena. 70% no Ukrainas teritorijas aizņem ielejas, 25% – augstienes un 5% – kalni (Karpati un Krimas kalni). Ukrainas rietumu daļā paceļas Piedņepras un Podolijas augstienes, kā arī Karpatu kalni. Augstākās virsotnes tajos ir Goverla (2061 m) un Brebeneskula (2032 m) smailes. Austrumu daļā stiepjas Zaporožjes kalni un Doņeckas skrausts, kur atrodas lielākais akmeņogļu baseins Eiropā – Donbass.
Ukrainas upes, izņemot Dņepru, ir ūdeņiem nabadzīgas. Ūdens ir ļoti nepieciešams tīrumu apūdeņošanai valsts dienvidaustrumu daļā. Tāpēc Dņeprā ir ierīkotas ūdenskrātuves, un no tām izbūvēti kanāli. Kopumā Ukrainā ir 73 000 upju, no tām lielākās ir Dņepra (981 km), Južnaja Buga (806 km), Psjola (717 km) un Dņestra (705 km). Ukrainā ir aptuveni 20 000 ezeru. Lielākie no tiem ir Sasiks (210 km2), Jalpugs (149 km2) un Katlabuhs (68 km2). Mežu vairāk ir Karpatos, purvu – Poļesjes zemienē, pie robežas ar Baltkrieviju.

Iedzīvotāji

Pēc Ukrainas Valsts statistikas dienesta 2016.gada 1.janvāra aplēsēm, Ukrainā dzīvo 42 590 900 cilvēku. Pēc iedzīvotāju skaita Ukraina ir 32. lielākā valsts pasaulē. Ukrainā dzīvo aptuveni 7% no visiem Eiropas valstīs dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Valsts valoda ir ukraiņu.
Iedzīvotāju vecuma struktūra Ukrainā (2015.gads):
•    0–14 gadi – 15,22%,
•    15–64 gadi – 69,98%,
•    65 un vairāk gadu – 15,8%.
Mediānas vecums 40,1 gads:
•    vīrieši – 37 gadi,
•    sievietes – 43,3 gadi.
•    zīdaiņu mirstība uz 1000 jaundzimušajiem – 8,12:
•    zēni – 9,03 uz 1000 jaundzimušajiem,
•    meitenes – 7,16 uz 1000 jaundzimušajiem.
Vidējais dzīves ilgums:
•    kopējais – 71,57 gadi,
•    vīriešiem – 66,81 gads,
•    sievietēm – 77,73 gadi.
Iedzīvotāju izglītotības līmenis (statistikā iekļauti dati par iedzīvotājiem, sākot no 15 gadu vecuma, kas prot lasīt un rakstīt):
•    kopējais – 99,8%,
•    vīrieši – 99,8%,
•    sievietes – 99,7%.
Vidējais Ukrainas apdzīvotības blīvums ir 73,95 cilv./km2. 69% Ukrainas iedzīvotāju dzīvo pilsētās un pilsētu tipa ciematos. Lielākais iedzīvotāju skaits Ukrainā reģistrēts 1993.gadā, kad tas sasniedza 52,2 miljonus iedzīvotāju. ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta prognozes liecina, ka esošajos apstākļos, pat neatkarīgi no kara un neefektīvas pārvaldes, Ukrainas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, un 2050.gadā tas varētu sasniegt 34 miljonus iedzīvotāju, padarot to par vienu no depopulācijas vissmagāk skartajām valstīm. Būtiski faktori ir samērā zemā dzimstība un augsta gados jaunu (darba spējīgo) vīriešu mirstība saistībā ar dažādām veselības problēmām.
Saskaņā ar 2001.gada tautas skaitīšanas datiem, 77,8% valsts iedzīvotāju ir ukraiņi, 17,3% – krievi, 0,6%, – baltkrievi, 0,5% – moldāvi, 0,5% – Krimas tatāri, 0,4% – bulgāri, 0,3% – ungāri, 0,3% – rumāņi, 0,3% – poļi, 0,2% – ebreji, 1,8% – citu tautību pārstāvji.

Foto: UAinfo
Izplatītākās valodas pa reģioniem

Kaut arī valsts valoda ir ukraiņu valoda, tomēr Ukrainā plaši tiek lietota arī krievu valoda, un abu valodu lietotāju skaits Ukrainā ir līdzīgs. Ukrainas austrumos gandrīz pilnībā tiek lietota krievu valoda, savukārt valsts rietumos iedzīvotāju runā galvenokārt ukraiņu valodā, centrālajos rajonos valsts vērojama divvalodība vai ukraiņu un krievu valodas sajaukums (suržiks).
Ukrainā baznīca ir atdalīta no valsts, un, saskaņā ar konstitūciju, visiem pilsoņiem ir tiesības uz ticības brīvību. Pēc 2010.gada O.Razumkova v.n. Ekonomisko un politisko pētījumu centra datiem, 68% iedzīvotāju sevi identificēja ar Pareizticīgo baznīcu, 7,6% ir grieķu katoļu, 1,9% ar protestantu, 0,9% ar musulmaņu un 0,4% ar Romas katoļu baznīcu. O.Razumkova v.n. centra 2014.gada dati liecina, ka laika posmā no 2013.–2014.gadam ir pieaudzis atbalsts Kijevas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgajai baznīcai no 18,3% līdz 22,4%, savukārt Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgajās baznīcas atbalstītāju skaits šajā laikā ir samazinājies no 19,6% līdz 17,4%.

Administratīvais iedalījums
Foto: maps-of-europe.com
Ukrainas administratīvais iedalījums

Ukrainas teritoriāli administratīvais iedalījums de iure sastāv no vienas autonomās republikas (Krievijas 2014.gadā anektētā Krimas republika), 24 apgabaliem un 2 pilsētām (galvaspilsēta Kijeva un Sevastopole), kurām ir apgabala statuss. Ukrainā pavisam ir 490 rajoni, 446 pilsētas, 907 pilsētciemi un 10 907 ciemati.
 
1.    Aizkarpatu apgabals
2.    Čerkasu apgabals
3.    Čerņigovas (Čerņihivas) apgabals
4.    Čerņivcu apgabals
5.    Dņepropetrovskas (Dņipropetrovskas) apgabals
6.    Doņeckas apgabals
7.    Harkovas (Harkivas) apgabals
8.    Hersonas apgabals
9.    Hmeļņickas apgabals
10.    Ivanofrankivskas apgabals
11.    Kijevas (Kijivas) apgabals
12.    Kirovogradas (Kirovohradas) apgabals
13.    Luganskas (Luhanskas) apgabals
14.    Ļvovas (Ļvivas) apgabals
15.    Nikolajevas (Mikolajivas) apgabals
16.    Odesas apgabals
17.    Poltavas apgabals
18.    Rivnes apgabals
19.    Sumu apgabals
20.    Ternopiļas apgabals
21.    Vinnicas apgabals
22.    Volīnijas apgabals
23.    Zaporožjes apgabals
24.    Žitomiras apgabals

Ekonomika

Ukraina pēc ekonomiskā tipa ir industriāli attīstīta valsts ar nozīmīgu lauksaimniecības sektoru. Valstī it attīstīta mašīnbūve, metalurģija, ķīmiskā rūpniecība un pārtikas ražošana.
Saskaņā ar Ukrainas Valsts statistikas dienesta datiem, republikas 2019.gadā IKP pieauga par 3,2%, 2018.gadā Ukrainas ekonomikas pieauga par 3,4% apmērā, bet 2017.gadā – par 2,5%.
Pasaules bankas dati liecina, ka kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Ukrainā 2018.gadā sasniedza 3095 USD. Dominējošo daļu (60%) IKP veido pakalpojumi, 28,6% ieņem rūpniecība un 12,2% lauksaimniecība.
2019.gadā un 2018.gadā vidējā inflācija valstī bija attiecīgi 4,1% un 9,8%. līmenī.
Pēc statistikas datiem, bezdarba līmenis saglabājas augsts: 2019.gadā tas bija 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Galvenie Ukrainas eksporta tirgi 2019.gadā bija Ķīna (7,2% no kopējā eksporta apjoma), Polija (6,6%), Krievija (6,5%), Turcija (5,2%), Itālija (4,8%) un Vācija (4,8%). Ukraina eksportē galvenokārt lauksaimniecības produkciju un pārtiku (saulespuķu eļļu, kukurūzu, labību, rapsi u.c.), kā arī metālus un to produkciju (dzelzsrūdu, vadus, kabeļus, caurules u.c.).
Lielākie importētāji Ukrainā 2019.gadā bija Ķīna (9,2%), Krievija (6,99%), Vācija (5,99%), Polija (4,1%), Baltkrievija (3,75%) un ASV (3,28%). Importa struktūrā noteicošie ir minerālie resursi un degviela, tāpat arī mašīnbūves produkcija un medikamenti.

Personas

Pašreizējais Ukrainas prezidents kopš 2019.gada 20.maija ir Volodimirs Zeļenskis. Viņš ir dzimis 1978.gada 25.janvārī Krivijrihā (Dņepropetrovskas apgabals). Augstāko izglītību ieguvis Kijevas Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā, iegūstot jurista izglītību. Tomēr šajā specialitātē V.Zeļenskis nekad nav strādājis, jau studiju gados pievēršoties humora pasākumu vadīšanai.

Foto: president.gov.ua
Volodimirs Zeļenskis

Kopš 2020.gada 4.marta Ukrainas premjerministrs ir Deniss Šmigaļs. Viņš ir dzimis 1975.gadā Ļvovā. Absolvējis Nacionālo universitāti „Ļvivska politehniska”, iegūstot inženiera-ekonomista izglītību. Kopš 2003.gada ieņēmis vadošus amatus dažādos valsts un privātajos uzņēmumos. 2019.gada 1.augustā–2020.gada 4.februārī vadīja Ivanofrankivskas apgabala valsts administrāciju, bet no 2020. 4.februāra līdz 4.martam bija Ukrainas vicepremjers, kopienu un teritoriju attīstības ministrs.

Foto: kmu.gov.ua
Deniss Šmigaļs

Kopš 2020.gada 4.marta Ukrainas ārlietu ministrs ir Dmitro Kuļeba. Viņš ir dzimis 1981.gada 19.aprīlī Sumos. 2003.gadā absolvējis T.Ševčenko v.n. Kijevas Nacionālās universitātes Starptautisko attiecību institūtu. Laikā no 2003. līdz 2013.gadam ieņēmis dažāda līmeņa amatus Ukrainas ārlietu ministrijā. 2013.gadā D.Kuļeba kļuva par Kultūras diplomātijas fonda „UART”, kas nodarbojas ar Ukrainas un tās kultūras popularizēšanu ārvalstīs vadītāju, bet 2014.gadā atgriezās darbā Ārlietu ministrijā. No 2019.gada 29.augusta līdz 2020.gada 4.martam ieņēma par Ukrainas eiropeiskās un eiroatlantiskās integrācijas jautājumiem atbildīgā vicepremjera amatu Oleksija Gončaruka vadītājā valdībā.

Foto: ukrinform.ua
Dmitro Kuļeba

Kopš 2020.gada 4.marta Ukrainas aizsardzības ministrs ir atvaļinātais ģenerālleitnants Andrijs Tarans. Viņš ir dzimis 1955.gadā Frankfurtē pie Oderas (toreizējā Vācijas Demokrātiskā Republika) militārpersonas ģimenē. 1977.gadā absolvējis Kijevas Augstāko zenītraķešu inženieru skolu, iegūstot militārā inženiera-radiotehniķa specialitāti. Laikā līdz 1992.gadam sākotnēji dienējis Padomju armijā, bet pēc tam – Ukrainas Bruņotajos spēkos. 1992.–1994.gadā turpinājis dienestu Ukrainas Aizsardzības ministrijas centrālajā aparātā. 1994.gadā kļuvis par Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes GUR darbinieku. 2008.gadā A.Tarans tika iecelts par GUR vadītāja vietnieku, bet 2015.–2016.gadā viņš bija Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku pavēlnieka vietnieks. 2016.gadā A.Tarans tika atvaļināts rezervē.

Foto: ukrinform.ua
Andrijs Tarans

 

 

Iekšpolitika

Pēc 2019.gada 21.aprīlī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, kurā par prezidentu tika ievēlēts komiķis Volodimirs Zeļenskis Ukrainā ir vērojama kardināla politiskās elites nomaiņa. Šo procesu veicināja V.Zeļenska inaugurācijas dienā (2019.gada 20.maijā) paustais juridiski apšaubāmais paziņojums par esošā (astotā sasaukuma) parlamenta atlaišanu un parlamenta ārkārtas vēlēšanu norisi. 2019.gada 21.jūlijā notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās V.Zeļenska politiskajam spēkam „Sluga naroda” pirmo reizi Ukrainas vēsturē izdevās iegūt vairāk nekā pusi deputātu mandātu (248 no 450). Minēto vēlēšanu rezultāti apvienojumā ar Ukrainas vāji attīstīto institūciju dēļ tradicionāli vērojamo dažādu valsts iestāžu vadītāju gatavību orientēties uz vēlēšanu uzvarētājiem radīja faktisku V.Zeļenska varas monopolu, ko valsts vadītājs cenšas izmantot savu pilnvaru palielināšanai. Kaut arī, saskaņā ar konstitūciju, Ukraina ir parlamentāri prezidentāla republika, realitātē Ministru kabinets un parlaments ir pārvērtušies par Prezidenta birojā pieņemto lēmumu izpildītājiem. Iepriekšminētais īpaši spilgti izpaužas parlamenta darbā, ko raksturo atteikšanās no diskusiju kultūras un mehāniska (bieži ar reglamenta pārkāpumiem) Prezidenta biroja virzīto likumprojektu pieņemšana. Kā vienu no pirmajiem savas darbības lēmumiem, parlaments pieņēma izmaiņas valsts konstitūcijā, kas ļauj prezidentam iecelt amatos korupcijas apkarošanas iestāžu – Valsts izmeklēšanas biroja DBR un Nacionālā antikorupcijas biroja NABU – vadītājus. Varas balansa neesamību spilgti ilustrē tas, ka, neskatoties uz Konstitucionālās tiesas lēmumu, ka šis parlamenta lēmums ir pretrunā valsts konstitūcijai, V.Zeļenskis 2019.gada decembrī veica DBR vadītāja nomaiņu (tiesa, neapstiprinot jauno iestādes vadītāju amatā oficiāli, bet ieceļot viņu par direktora pienākumu izpildītāju).
Ukrainas jaunā politiskā realitāte un V.Zeļenska īstenotā nepotisma politika nosaka to, ka svarīgākie lēmumi valstī tiek pieņemti šaurā V.Zeļenska draugu lokā un ka dažādu amatpersonu formāli ieņemtie amati neatspoguļo viņu reālo ietekmi. Piemēram, Prezidenta biroja vadītāja Andrija Jermakam, kura atbildības sfēra formāli ir vienīgi V.Zeļenska kancelejas funkcionēšanas nodrošināšana, realitātē ir vismaz viceprezidentam pielīdzināmas pilnvaras, kuru ietvaros viņa ir plaša ietekme ne tikai uz kadru politiku valstī un parlamenta darbu, bet arī viņš ir uzskatāms par galveno Ukrainas ārpolitikas arhitektu.
Neskatoties uz faktisko V.Zeļenska varas monopolu, līdzīgi kā viņa priekšteču laikā, valstī saglabājas spēcīga oligarhu ietekme. To nosaka gan tas, ka V.Zeļenskim jau kopš priekšvēlēšanu perioda ir svarīgs dažādu oligarhu (īpaši Ihora Kolomoiska) kontrolēto televīzijas kanālu informatīvais atbalsts. Tādēļ apmaiņā pret oligarhu lojalitāti V.Zeļenskis ir spiests ņemt vērā viņu intereses.

Ārpolitika

Pēc 2014.gada februārī Kijevā notikušās varas maiņas Ukrainas ārpolitika koncentrējas starptautiskā atbalsta meklējumos konflikta noregulēšanai valsts austrumos, kur Ukraina darbojas t.s. Normandijas formāta (Ukraina, Krievija, Vācija un Francija) ietvaros. Minētais formāts ir ļāvis 2015.gada 12.februārī noslēgt vairākas papildvienošanās par krīzes noregulēšanas plānu. Kaut arī vienošanos noslēgšana nav palīdzējusi apturēt bruņoto konfliktu Donbasā un Krievija Minskas vienošanos ietvaros nav tieši nosaukta par konfliktā iesaistīto pusi (par tādām tiek atzīta Ukraina un Krievijas kontrolētās t.s. Doņeckas un Luhanskas tautu republikas), tomēr tā ir bijusi spiesta uzņemties zināmas saistības kā garants, kas šobrīd Rietumvalstīm ļauj izdarīt uz Kremli spiedienu, saistot minēto vienošanos izpildi ar pret Krieviju noteikto sankciju atcelšanu. Ņemot vērā Kremļa (un tā kontrolēto Donbasa kaujinieku) nevēlēšanos ievērot Minskas vienošanās, Ukrainas varasiestādes meklē alternatīvus konflikta noregulēšanas modeļus, mēģinot sarunām piesaistīt ASV un periodiski aktualizējot starptautisko miera uzturēšanas spēku nosūtīšanu uz Donbasu.
Tiesa, kopš 2019.gadā Ukrainā notikušās varas maiņas vērojama zināma Kijevas ārpolitikas akcentu attiecībā pret Krieviju maiņa, ko raksturo Ukrainas amatpersonu samiernieciski paziņojumi un gatavība atteikties no iepriekšējo varasiestāžu pret Krieviju vērstās asās retorikas.

07. augusts

Personas
07.08.2020
ASV Tieslietu ministrija iesniegusi Dienvidfloridas apgabala tiesā divas pret Ukrainas oligarhu Igoru Kolomoiski un viņa biznesa partneri Genādiju Bogoļubovu vērstas prasības par nekustamā īpašuma iegādi Kentuki un Floridas štatos, informē izdevums „RBK”.

05. augusts

Ārpolitika
05.08.2020
Šī gada 4.augustā Kijevā notika Moldovas un Ukrainas ārlietu ministru Oļega Cuļas un Dmitro Kuļebas pārrunas, informē Moldovas ziņu aģentūra „Moldpress”.

03. augusts

Drošība
03.08.2020
Ukrainai galveno ārējo apdraudējumu rada Maskavas realizētā ārpolitika, kas ir vērsta uz Ukrainas atgriešanu Krievijas ietekmes sfērā, savā rakstā izdevumam „Zerkalo Ņedeļi” apgalvo Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta SZRU vadītājs Valērijs Kondratjuks.

31. jūlijs

Drošība
31.07.2020
Par Ukrainas delegācijas Minskas Trīspusējā kontaktgrupā vadītāju kļuvis valsts pirmais prezidents Leonīds Kravčuks, atsaucoties uz pašreizējā valsts vadītāja Volodimira Zeļenska preses dienesta izplatīto informāciju, raksta izdevums „Bukvi”.

29. jūlijs

Drošība
29.07.2020
Ukrainas otrais prezidents Leonīds Kučma ir pieņēmis lēmumu atkāpties no Ukrainas delegācijas Minskas Trīspusējā kontaktgrupā vadītāja amata, atsaucoties uz pašreizējā valsts vadītāja Volodimira Zeļenska preses dienesta šī gada 28.jūlijā izplatīto informāciju, raksta izdevums „Ļevij Bereg”. ...

28. jūlijs

Iekšpolitika
28.07.2020
Kopš šī gada 27.jūlija starp Ukrainu un Donbasa pašpasludinātajām republikām spēkā esošais uguns pārtraukšanas režīms ticis pārkāpts jau 19 minūtes pēc tā ieviešanas, atsaucoties uz Ukrainas Apvienoto spēku operācijas pavēlnieka ģenerālleitnanta Volodimira Kravčenko paziņojumu, raksta izdevums „Komm...

27. jūlijs

Drošība
27.07.2020
Šī gada 26.jūlijā pēc Kijevas iniciatīvas notika Ukrainas un Krievijas prezidentu Volodimira Zeļenska un Vladimira Putina telefonsaruna, informē ziņu izdevums „Bukvi”.  

23. jūlijs

Iekšpolitika
23.07.2020
Ukrainas varas partijas „Sluga naroda” deputātu balsojumu parlamentā analīze liecina par pieaugošu šī politiskā spēka šķelšanās risku, raksta izdevums „LigaBiznesInform”.
Ārpolitika
23.07.2020
Vircburgas Universitātes pētnieki ir novērtējuši demokrātijas attīstības līmeni 179 pasaules valstīs, tai skaitā Krievijā un Ukrainā, informē Vācijas raidorganizācija „Deutsche Welle”.

22. jūlijs

Iekšpolitika
22.07.2020
Ar valsts prezidenta Volodimira Zeļenska darbu ir neapmierināta lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju (59%), bet viņa veikumu pozitīvi vērtē 37% respondentu, liecina socioloģisko aptauju kompānijas „Reiting” šī gada 16.–17.jūlijā veiktais pētījums.

16. jūlijs

Iekšpolitika
16.07.2020
Ja Ukrainā tuvākajā laikā notiktu prezidenta vēlēšanas, tajās lielāko atbalstu saņemtu pašreizējais valsts vadītājs Volodimirs Zeļenskis, atsaucoties O.Razumkova v.n. Ekonomisko un politisko pētījumu centra šī gada 15.jūlijā publicēto pētījumu, raksta izdevums „Cenzor”.

15. jūlijs

Ārpolitika
15.07.2020
Piecu mēnešu laikā kopš kļūšanas par Ukrainas Prezidenta biroja vadītāju Andrijs Jermaks nav spējis parādīt reālus sava darba rezultātus, uzskata izdevuma „Apostrof” aptaujātie eksperti.

14. jūlijs

Ārpolitika
14.07.2020
Ukraina nepiekritīs Krievijas prasībai par Donbasa īpašā statusa nostiprināšanu valsts konstitūcijā, intervijā izdevumam „Segodņa” paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba.  

13. jūlijs

Ārpolitika
13.07.2020
Ukrainas vicepremjers pagaidu okupēto teritoriju jautājumos Oleksijs Rezņikovs uzskata, ka Minskas vienošanās ir novecojušas un vairs neatspoguļo reālo situāciju Ukrainas austrumos, atsaucoties uz ASV domnīcas „The Atlantic Council” publicēto O.Rezņikova rakstu, informē ziņu aģentūra „UNN”. ...

09. jūlijs

Iekšpolitika
09.07.2020
Pret Ukrainas Valsts izmeklēšanas biroja DBR darbiniekiem, kuri izmeklē lietas, kurās dažādā statusā figurē Ukrainas piektais prezidents Petro Porošenko, tiek īstenots politisks spiediens, šī gada 8.jūlijā intervijā izdevumam „Glavkom” paziņoja DBR Galvenās izmeklēšanas pārvaldes 3.nodaļas vadītājs ...

1 - 15 no 513 rakstiem

1 2 3

...

33 34 35