Ukrainas prezidents savā darbā arvien atklātāk īsteno tādu pieeju, kādu viņš pārmeta savam priekštecim, uzskata žurnālisti

14.01.2021 komentāri
Atslēgas vārdi: Ukraina, Iekšpolitika
Foto: prezident.gov.ua
Volodimirs Zeļenskis

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis savas kadences laikā nav spējis atrisināt problēmas, kuru esamību viņš 2019.gada 19.aprīlī notikušo priekšvēlēšanu debašu laikā pārmeta savam priekštecim prezidenta amatā Petro Porošenko, raksta izdevums “Ukrajinska Pravda”.
“Ukrajinska Pravda” atgādina, ka minētās debates, kas notika Kijevas Olimpiskajā stadionā, kļuva par V.Zeļenska politisko triumfu, nostiprinot viņa kā “jauna tipa politiķa , kurš vēlas izmainīt valsti, bet vienlaikus palikt cilvēks”, tēlu. Šajās debatēs V.Zeļenskis uzdeva P.Porošenko vairākus “jautājumus no tautas” par korupciju, aizkulišu politiskajiem darījumiem, un tieši tādēļ daudzi cilvēki V.Zeļenskī saskatīja nevis P.Porošenko oponentu, bet “spriedumu oligarhiskajai sistēmai Ukrainā”. Tomēr, izdevuma vērtējumā, V.Zeļenskim parādījās visi tie paši varas atribūti, ko izmantoja viņa priekšteči prezidenta amatā – plaši korteži, dzīve valsts rezidencē, ar oligarhiem saistīti cilvēki varas partijas “Sluga naroda” sastāvā, slēptu izmaksu veikšana deputātiem un ministriem utt. Iepriekšminētais, savukārt, ir novedis pie oligarhu Igora Kolomoiska un Rinata Ahmetova ietekmes pieauguma.
“Ukrajinska Pravda” atgādina, ka ievērojamu triecienu P.Porošenko iespējām tikt pārvēlētam uz otru prezidentūras termiņu atstāja izdevuma “Bihus.info” neilgi pirms 2019.gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām publicētais pētījums, no kura izrietēja, ka P.Porošenko darījumu partnera Oļega Gladkovska (Svinarčuka) dēls Igors ir bijis iesaistīts korupcijā aizsardzības sektorā. Tādēļ V.Zeļenskis debatēs ar P.Porošenko atsaucās uz bijušā Singapūras premjerministra Li Guaņjao ieteikumu, ka korupcijas apkarošanai ir nepieciešama “trīs savu draugu iesēdināšana”. Tomēr šobrīd šo jautājumu varētu uzdot pašam V.Zeļenskim, kurš šobrīd izliekas nemanām viņam un viņa līdzgaitniekiem izvirzītās apsūdzības, bet tajos gadījumos, kad viņš tās pamana, prezidents vēršas nevis pret apsūdzētajiem, bet apsūdzētājiem. Piemēram, bijušo “Sluga naroda” parlamentārās frakcijas deputātu Geo Lerosu, kurš publicēja audioierakstus, no kuriem izriet, ka Prezidenta Biroja vadītāja Andrija Jermaka brālis Deniss “tirgo” valsts amatus, V.Zeļenskis ir nodēvējis par “valsts nodevēju” un “afēristu”. Vienlaikus A.Jermaka vietniekam Oļegam Tatarovam izvirzītās apsūdzības kukuļdošanā valsts vadītājs izvairās komentēt jau divus mēnešus, turklāt O.Tatarovs pat nav ticis atstādināts no amata pienākumu veikšanas. Tāpat prezidents nav reaģējis arī uz šī gada 11.janvārī notikušo varas partijas “Sluga naroda” parlamentārās frakcijas deputāta Oleksandra Dubinska iekļaušanu ASV sankciju sarakstā par iejaukšanos ASV 2020.gada prezidenta vēlēšanu norisē.
Vienlaikus 2019.gadā V.Zeļenskis pārmeta P.Porošenko nespēju noregulēt Donbasa konfliktu, solot savas ievēlēšanas par prezidentu gadījumā īsā laikā šo jautājumu atrisināt. Tiesa, minētais konflikts joprojām nav ticis noregulēts. Par lielāko V.Zeļenska panākumu šajā jautājumā var uzskatīt pērnā gada 27.jūlijā parakstīto vienošanos par uguns pārtraukšanas režīma ieviešanu, kaut arī konflikta zonā joprojām ir vērojamas regulāras apšaudes. Tomēr šis taktiskais sasniegums nespēj noslēpt V.Zeļenska reālas stratēģijas Donbasa jautājumā trūkumu. Pirmo un vienīgo reizi t.s. Normandijas formāta valstu (Ukraina, Krievija, Vācija un Francija) līderi, lai pārrunātu konflikta noregulēšanu, ir tikušies 2019.gada decembrī Parīzē, bet pēc tam šie kontakti ir aprobežojušies vienīgi ar šo valstu līderu politisko padomnieku konsultācijām. Satura trūkums Ukrainas Prezidenta biroja atskaitēs, kurās neparādās nekādas konkrētas detaļas par šo pārrunu norises gaitu, liecina, ka vai nu šajās pārrunās ir vērojams progresa trūkums, vai arī tajās tiek runāts par lietām, kuras ir zināmas vienīgi V.Zeļenskim un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem.
V.Zeļenskis pārmeta P.Porošenko augstus komunālos maksājumus Ukrainas iedzīvotājiem, solot, ka pēc viņa ievēlēšanas tie samazināsies. Kaut arī pēc kļūšanas par prezidentu V.Zeļenskis komunālo maksājumu samazināšanu pasludināja par savu prioritāti, viņa darbības rezultāts bija pilnīgi pretējs, kopš šī gada sākuma novedot pie regulāriem iedzīvotāju protestiem pret dabasgāzes tarifu pieaugumu. Šie protesti noveda pie tā, ka V.Zeļenskis šī gada 13.janvārī bija spiests uzdot premjerministram Denisam Šmigaļam panākt dabasgāzes tarifu samazināšanu iedzīvotājiem par 30%, taču prognozējams, ka šis lēmums radīs papildu problēmas Ukrainas sadarbībā ar starptautiskajiem kreditoriem.

 

Komentāri atļauti tikai reģistrētiem lietotājiem:

Mūsu Viedoklis

2019.gada 19.aprīlī notikušās V.Zeļenska un P.Porošenko debates norisinājās Kijevas Olimpiskajā stadionā. Šī iniciatīva nāca no V.Zeļenska, kurš līdz tam vairākkārt bija atteicies no dalības tradicionālās debatēs televīzijas studijā. P.Porošenko šim piedāvājumam piekrita. Tas, saskaņā ar neoficiālu informāciju, bija saistīts ar toreizējā valsts vadītāja apziņu, ka šī ir vienīgā iespēja publiski demonstrēt V.Zeļenska, kuram trūka politiskās darbības pieredzes, iespējamo nekompetenci.
Ņemot vērā šo debašu formātu, tās pārvērtās par sava veida šovu, kura laikā V.Zeļenskis un P.Porošenko tā arī neatbildēja uz konkrētiem ar valsts tālāko attīstību saistītiem jautājumiem, tā vietā apmainoties ar savstarpējiem apvainojumiem un deklarējot vispārīgus politiskos lozungus.
Abu prezidenta amata kandidātu debates klātienē, pēc policijas datiem, noraudzījās vairāk nekā 22 000 cilvēku. Debates translēja visi lielākie Ukrainas televīzijas kanāli, un tās kļuva par skatītāko televīzijas notikumu valstī. Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta 2019.gada 23.aprīlī publicētais pētījums liecina, ka tās tiešraidē vai atkārtojumā kopumā noskatījās 80% Ukrainas iedzīvotāju. Šādu ažiotāžu lielā mērā veicināja ne tikai jau pieminētā V.Zeļenska prasība par debašu norisi stadionā, bet arī viņa izvirzītais priekšnoteikums par abu prezidenta amata kandidātu asiņu analīžu nodošanu, lai pārbaudītu tajās iespējamo alkohola vai narkotisko vielu klātbūtni (Krievijas propaganda vairāku gadu garumā ir kultivējusi P.Porošenko kā hroniska alkoholiķa tēlu). P.Porošenko piedāvāja nodot asinis Kijevas Olimpiskā stadiona medpunktā, tomēr V.Zeļenska komandas pārstāvji no šī piedāvājuma atteicās. V.Zeļenska vēlēšanu štāba vadītājs Dmitro Razumkovs, kurš priekšvēlēšanu periodā dažādos sarunu šovos pārstāvēja V.Zeļenska intereses (V.Zeļenskis šajā laikā atturējās no dalības publiskos pasākumos, ar saviem vēlētājiem komunicējot ar iepriekš ierakstītu video vēstījumu palīdzību; izņēmums bija vienīgi I.Kolomoiska kontrolētais televīzijas kanāls “1+1”, kur topošajam valsts vadītājam tika uzdoti ērti jautājumi), šo V.Zeļenska lēmumu skaidroja ar valsts kontrolēto medicīnas iestāžu iespējamo angažētību. Tā vietā V.Zeļenskis asinis nodeva savam draugam Andrijam Palčevkim, kurš viņu atklāti atbalstīja vēlēšanās, piederošajā klīnikā “Eurolab”.