Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Iekšpolitika
03.07.2019

Eksperti vērš uzmanību, ka Kremlis uzmanīgi seko līdzi varas tranzītam Ķīnā un Kazahstānā. 2018.gadā Visķīnas Tautas pārstāvju sapulce (lielākais parlaments pasaulē ar 2980 deputātiem) apstiprināja izmaiņas konstitūcijā, paredzot šībrīža Ķīnas priekšsēdētājam Sji Dzjiņpiņam tiesības kandidēt uz amatu neskaitāmus termiņus pēc kārtas. Savukārt Kazahstānā prezidentam Nursultanam Nazarbajevam ir piešķirts Nācijas līdera (Jelbasi) tituls, tiesības visu mūžu būt par Kazahstānas Drošības padomes priekšsēdētāju un tiesības balotēties prezidenta amatam neskaitāmas reizes pēc kārtas (nākamajam prezidentam konstitūcija ļauj kandidēt tikai divus termiņus pēc kārtas).

Iekšpolitika
26.06.2019

Iespējams, ka viens no svarīgākajiem mūsdienu Krievijas politiskās dienaskārtības jautājumiem ir saistīts ar augstākā līmeņa valsts varas noturēšanu, par ko liecina arī notikumi Krievijas vēsturē: militārie (streļcu apvērsumi 17.gadsimtā) un galma (Katrīnas II apvērsums 1762.gadā) apvērsumi, kā arī masu kustības (demokrātiskie spēki 20.gadsimta 90.gados), kas iestājās par pārmaiņām valstī.

Iekšpolitika
19.06.2019

Serbijas sociologs Z.Miloševičs norāda, ka kopš 2004.gada ārvalstu mediji par putinismu dēvēja jauno Krievijas ideoloģiju, bet jau 2005.gadā putinisms kļuva par „nacionālistiski autoritāru pārvaldes formu Krievijā ar ārējiem demokrātijas un tirgus ekonomikas atribūtiem”, kam vairāk ir kopīga ar fašismu, nevis komunismu (Ričards V.Rens).

Iekšpolitika
12.06.2019

Mūsdienu Krievijas politisko režīmu autori definē dažādi, gan pamatoti, gan nepamatoti izmantojot visai plašu terminoloģiju, kā arī tagadējo Krievijas režīmu salīdzinot ar vēsturiskajiem politiskajiem režīmiem Krievijā un citās valstīs.

Personas
05.06.2019

Kopš 2019.gada 1.janvāra, kad amatu pameta līdzšinējais ASV aizsardzības sekretārs Džeimss Metiss, aizsardzības sekretāra pienākumus pilda viņa vietnieks Patriks Šanahens.

Personas
29.05.2019

Ārpolitikā D.Tramps lielu nozīmi piešķir personīgiem kontaktiem. Piemēram, ASV prezidents ir vairākkārt uzsvēris, ka viņam ir izveidojušās draudzīgas attiecības ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu. Kad 2017.gada 22.decembrī visi ANO Drošības padomes locekļi, ieskaitot Ķīnu, nobalsoja par jaunu pret Ziemeļkoreju vērstu sankciju noteikšanu, ASV prezidents bija pilnīgi pārliecināts, ka tas ir noticis viņa un Sji labo attiecību dēļ.

Personas
22.05.2019

ASV ir uzskatāmas par vienīgo mūsdienu globālo lielvalsti, kuras pieņemtie lēmumi lielā mērā ietekmē dažādu pasaules reģionu, tostarp Eiropas un postpadomju telpas, attīstības procesus. Tādēļ nav jābrīnās, ka šīs valsts iekšpolitiskās dienaskārtības jautājumiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība ne tikai pašās ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

Ārpolitika
15.05.2019

ASV un Krievijas pieaugošās konfrontācijas kontekstā aktualizējās arī Sīrijas jautājums. Krievijā tās pieaugošā militārā klātbūtne un iesaistīšanās karadarbībā Sīrijas valdības spēku pusē tika propagandēta kā alternatīva ASV vadītajai koalīcijai cīņā pret „Daesh”. Ekspertu vērtējumā, iespēju Krievijas iesaistei Sīrijas pilsoņu karā radīja ASV nespēja atturēt un vēlāk sodīt Bašara al Asada valdību par ķīmisko ieroču pielietošanu 2013.gada vasarā.

Ārpolitika
08.05.2019

Politisko procesu vērotāji kā atskaites punktu esošajam attiecību saspīlējumam starp ASV un Krieviju bieži min Krievijas prezidenta Vladimira Putina runu Minhenes Drošības konferencē 2007.gadā. V.Putina teiktais lika noprast Krievijas turpmākos nodomus atgriezties pasaules politikas lielo spēlētāju lokā, radot jaunus izaicinājumus ASV uzraudzītajai pasaules kārtībai, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Ekonomika
24.04.2019

Tadžikistāna ir Centrālāzijā lielākā parādniece Ķīnai. Dušanbe parāds Pekinai sasniedz gandrīz pusi (47,3%) no valsts ārējā parāda – 1,2 miljardi USD (ārējā parāda kopējais apmērs ir vairāk nekā 2,8 mijardi USD, kas ir 36% no valsts IKP).

Ekonomika
17.04.2019

Speciālistu vērtējumā dažu Centrālāzijas valstu pieaugošā atkarība no Ķīnas kredītiem ilgtermiņa perspektīvā var radīt neatkarības zaudēšanas draudus.

Ārpolitika
10.04.2019

10.oktobrī Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Krievija vairs neeksportēs uz Baltkrieviju naftas produktus, tostarp benzīnu, dīzeļdegvielu, mazutu (naftas, kuru Baltkrievija pati pārstrādā par naftasproduktiem, piegādes turpināsies). Pēc ziņu aģentūras „Reuters” datiem, uz Baltkrieviju netiks piegādāta arī sašķidrinātā dabasgāze.

1 - 12 no 127 viedokļiem

1 2 3

...

9 10 11