Izvērstā meklēšana

Viedokļi

Ārpolitika
10.06.2020

Apbruņojuma kontroles sakarā šobrīd ir aktuāla Stratēģiskā apbruņojuma ierobežošanas līguma New START, kura termiņš beidz 2021.gada 5.februārī, pagarināšana.

Ārpolitika
03.06.2020

2016.gada septembrī Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils apmeklēja Ratmanova salu Beringa šaurumā. Savas vizītes ietvaros viņš teica: „Palūgsimies par mieru visā pasaulē.

Ārpolitika
27.05.2020

Jāatzīmē, ka visi minētie valstu līderi sākotnēji bija pauduši atbalstu demokrātijai. Spilgts piemērs tam ir V.Orbāns, kurš bija aktīvs 1989.gada revolūcijas dalībnieks un „Ungārijas demokrātiskās nākotnes herolds”. Viņa dibinātā organizācija „Fideš”, kas pēcāk pārtapa par partiju, sākotnēji bija liberāli demokrātiski noskaņota.

Ārpolitika
20.05.2020

2019.gada septembrī žurnālā „American Political Science Review” tika izdots politologa Kristofera Klāsena pētījums par sabiedrības atbalstu demokrātijai mūsdienās. Autors norāda uz tendenci, ka demokrātijas popularitāte šobrīd krītas valstīs, kurās tā sākotnēji bija šķitusi stabila. Neskatoties uz demokrātisko valstu skaita pieaugumu kopš Otrā pasaules kara noslēguma, mazinās iedzīvotāju apmierinātība ar minēto politisko režīmu. Eksperti vērš uzmanību, ka pretstatā populisma un autoritārisma popularitātes pieaugumam Rietumu valstīs t.s. „hibrīda režīma” valstīs Čīlē, Honkongā, Bolīvijā, Krievijā un Venecuēlā notiek protesti demokrātijas atbalstam.

Ārpolitika
13.05.2020

2018.gada oktobrī ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons reģionālajā vizītē apmeklēja Armēniju, Azerbaidžānu un Gruziju. Oficiālā līmenī Dž.Boltons savu vizīti Baku, Erevānā un Tbilisi raksturoja kā iepazīšanās vizīti ar situāciju Dienvidkaukāza reģionā. 

Ārpolitika
06.05.2020

Kopš 1992.gada starp Armēnijas Republiku un Irānas Islāma Republiku ir parakstīti vairāk nekā 180 dokumenti, kas regulē abu valstu attiecības starp ministrijām un citām valsts struktūrām.

Ārpolitika
29.04.2020

XXI gadsimtā situācija Kaukāzā formējas uz sarežģīta politiska fona divpusējās un daudzpusējās attiecībās starp trim bijušajām Padomju Savienības republikām – Azerbaidžānu, Armēniju un Gruziju, kā arī ar Kaukāza valstīm – Krieviju, Turciju un Irānu. Vienlaikus liela militāri politiska ietekme ir ārpusreģiona valstīm – galvenokārt ASV, ES valstīm un Izraēlai.

Iekšpolitika
22.04.2020

Vēlēšanu sistēmas izmaiņas, kuras 2019.gada jūnijā notiekošo protestu laikā apsolīja veikt varas partija, iekļāva pāreju no šobrīd pastāvošās daļēji proporcionālās uz pilnībā proporcionālu vēlēšanu sistēmu 2020.gada parlamenta vēlēšanās.

Iekšpolitika
15.04.2020

„Eiropeiskā Gruzija” ir parlamenta opozīcijā esoša partija, kura tika izveidota, vairākiem „Vienotās nacionālās kustības” līderiem atšķeļoties no partijas 2017.gada janvārī. Viens no jaundibinātās partijas līderiem, partijas ģenerālsekretārs G.Ugulava „Vienotās nacionālās kustības” šķelšanos raksturoja sakot: „M.Saakašvili vairs nav partijas faktiskais līderis un nes atbildību par partijas dalīšanos.

Iekšpolitika
08.04.2020

„Vienotā nacionālā kustība” ir bijusī varas partija, kas šobrīd ar sešiem deputātu mandātiem atrodas parlamentārajā opozīcijā. Partija tika izveidota 2001.gada oktobrī, pēc tam, kad tās dibinātājs un līderis M.Saakašvili pārtrauca savu darbību Giorgi Arsenišvili valdībā, atkāpās no tieslietu ministra amata un izstājās no varas partijas „Gruzijas pilsoniskā savienība”.

Iekšpolitika
01.04.2020

Nedaudz mazāk kā gadu pirms 2020.gada 31.oktobrī plānotajām parlamenta vēlēšanām situācija Gruzijā ir politiski nestabila, valstī notiek protesti pret parlamenta pieņemtajiem lēmumiem, ir samilzušas sociālās un ekonomiskās problēmas, kā arī ievērojami pieaugusi noziedzība.

Iekšpolitika
25.03.2020

Šī pētījuma apjoms liedz izvērstā veidā apskatīt Ukrainas iepriekšējo prezidentu un valdības vadītāju attieksmi pret demokrātiskajiem procesiem un padziļināti novērtēt iespējamās autoritārisma tendences šajā valstī ilgākā laika periodā. Turpinājumā uzsvars tiek likts uz esošā valsts prezidenta V.Zeļenska administrācijas laikā pieņemtajiem lēmumiem kopš prezidentūras sākuma. Tiek apskatītas valsts pārvaldes augstāko amatpersonu atlaišanas un jaunu personu iecelšanas amatos, atsevišķu nozīmīgu un arī divējādi vērtējamu lēmumu pieņemšana, kā arī tendences, kuras raksturo V. Zeļenski un prezidenta komandu.

1 - 12 no 174 viedokļiem

1 2 3

...

13 14 15